Tiberijs Klaudijs Cēzars Augusts Germāniks (latīņu: Tiberius Claudius Caesar Augustus Germanicus) vai Klaudijs I (Claudius I, dzimis Tiberijs Klaudijs Druzs (Tiberius Claudius Drusus) 10. gada p. m.ē. 1. augustā, miris 54. gada 13. oktobrī), no 4. gada līdz kāpšanai tronī — Tiberijs Klaudijs Nerons Germāniks (Tiberius Claudius Nero Germanicus), bija ceturtais Romas imperators, Jūliju-Klaudiju dinastijas pārstāvis, kurš valdīja no 41. gada 24. janvāra līdz savai nāvei 54. gadā.

Klaudijs
Claudius
Klaudija bronzas krūšutēls (1. gadsimta pirmā puse)
Romas impērijas imperators
41. gada 24. janvāris — 54. gada 13. oktobris
Priekštecis Kaligula
Pēctecis Nerons
Dzimis 10. gada p.m.ē. 1. augusts
Lugduna, Gallija, Romas impērija
(tagad Liona, Karogs: Francija Francija)
Miris 54. gada 13. oktobrī
Roma, Romas impērija
(tagad Karogs: Itālija Itālija)
Dzīvesbiedre
Šis raksts ir par Romas imperatoru. Par citām jēdziena Klaudijs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Cēlies no senās Romas patriciešu Klaudija dzimtas jeb Klaudijiem (latīņu: gens Claudia, Claudii). Dzimis Cēzara valdīšanas laikā 10. gada p.m.ē. 1. augustā Lugdunā, tādējādi bija pirmais Romas ķeizars, kas dzimis ārpus Itālijas. Viņa tēvs bija romiešu karavadonis Nerons Klaudijs Druzs, saukts par Germāniku (Nero Claudius Drusus Germanicus 38. - 9. p.m.ē.). Izdzīvojis savu radinieku Tiberija un Kaligulas valdīšanas laikā, jo, iespējams, netika uzskatīts par nopietnu pretendentu uz ķeizara troni.

Pēc Kaligulas nogalināšanas Pretoru gvarde viņu iecēla par ķeizaru. Klaudija valdīšanas laikā Romas impērija iekaroja Trāķiju, Noriku, Pantīliju, Līkiju un Jūdeju. Tika sākta Britānijas iekarošana. Pierādīja sevi kā diezgan spējīgu valsts vadītāju. Izvērsa plašu un ambiciozu celtniecību visā impērijā, tika uzbūvēti neskaitāmi ceļi, akvedukti un kanāli. Pēc Klaudija nāves par imperatoru kļuva viņa adoptētais dēls Nerons.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Karaliskie tituli
Priekštecis:
Kaligula
Romas imperators
4154
Pēctecis:
Nerons