Iekšējā Londona
| Iekšējā Londona | |
|---|---|
| Lielās Londonas daļa | |
| Inner London | |
.svg) Iekšējās Londonas likumiskais tvērums Lielajā Londonā | |
.svg) Iekšējās Londonas statistiskais tvērums Lielajā Londonā | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste |
| Zeme |
 Anglija |
| Reģions | Londona |
| Ceremoniālā grāfiste | Lielā Londona |
| Platība | |
| • Kopējā | 319 km2 |
| Iedzīvotāji (2021) | |
| • kopā | 3 404 300 |
| • blīvums | 10 671,8/km² |
 Iekšējā Londona Vikikrātuvē | |
Iekšējā Londona (angļu: Inner London) ir kopīgs nosaukums Londonas boro grupai, kas veido Lielās Londonas centrālo daļu, un ko iekļauj Ārējā Londona. Iekšējai Londonai mūsdienās ir divas vispārpieņemtas definīcijas. Kā pirmā ir likumiskā definīcija, kas noteikta 1963. gada Londonas pārvaldes likumā, tā stājās spēkā 1965. gada 1. aprīlī un ietver 12 Londonas centrālos boro un ir gandrīz identiska likvidētajai Londonas grāfistei. Kā otrā ir Apvienotās Karalistes Nacionālā statistikas biroja definīcija, kas iekļauj 11 no likumiskajiem boro (bez Griničas), kā arī Ņūemas un Heringejas boro no Ārējās Londonas un Londonas Sitiju.[1]
Iekšējā Londona ir mazāka nekā Ārējā Londona gan iedzīvotāju skaita, gan platības ziņā, taču iedzīvotāju blīvums ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā Ārējā Londonā. Iekšējā Londona oficiāli ir bagātākais apgabals Eiropā ar visdārgāko ielu Eiropā: 2013. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju bija vairāk nekā EUR 80 000, savukārt Apvienotās Karalistes IKP uz vienu iedzīvotāju bija aptuveni EUR 27 000.[2]
Vēsture
labot šo sadaļuIekšējās Londonas nosaukums cēlies no 1847. gada kā statistikas apgabals, kas ietvēra Londonas Sitijai tuvās urbanizētās teritorijas Midlseksas, Sari un Kentas grāfistēs. No 1865. līdz 1889. gadam šo teritoriju administrēja Metropoles darbu padome (Metropolitan Board of Works), bet 1889. gadā tā tika izdalīta patstāvīgā Londonas grāfistē. 1965. gadā Londonas grāfiste tika likvidēta, iekļaujot to jaundibinātajā Lielajā Londonā.[3]
Likumiskais tvērums
labot šo sadaļu«Iekšējās Londonas boro» ir definēti 1963. gada Londonas pārvaldes likumā.[3] Iekšējās Londonas boro aizņem to pašu teritoriju, ko likvidētā Londonas grāfiste, izņemot Ziemeļu Vuliču Temzas ziemeļu krastā, kas tika iekļauta Ārējās Londonas Ņūemas boro.
Galvenā atšķirība starp Londonas iekšējiem un ārējiem boro no 1965. gada līdz 1990. gadam bija tā, ka iekšējo boro padomes nepārvaldīja savas izglītības iestādes, un grāfistei, tostarp Londonas Sitijai, bija viena Iekšējās Londonas izglītības pārvalde. 1990. gada 1. aprīlī Iekšējās Londonas boro padomes ieguva tiesības pārvaldīt vietējās izglītības iestādes.
Likumā noteiktā definīcija tiek izmantota kā viens no kritērijiem, ko izmanto, lai piešķirtu vietējo pašvaldību dotācijas.[4]
Likumā noteiktie Iekšējās Londonas boro ir:
Statistiskais tvērums
labot šo sadaļuNacionālais statistikas birojs definē Iekšējo Londonu atšķirīgi, iekļaujot Londonas Sitiju, Heringeju un Ņūemu, bet neiekļaujot Griniču. Šajā tvērumā tās platība ir 319 km² ar 3 404 300 iedzīvotājiem (2021).[1]
Nacionālā statistikas biroja noteiktie Iekšējās Londonas boro ir:
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Population and household estimates, England and Wales: Census 2021 - Office for National Statistics». www.ons.gov.uk. Skatīts: 2024-11-15.
- ↑ "Regional GDP per capita in the EU in 2010: eight capital regions in the ten first places". Eurostat news release. 2013. gada 21. marts.
- ↑ 3,0 3,1 London Government Act 1963
- ↑ "Local authority lower tier boundaries – Greater London
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iekšējā Londona.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)