Pēteris Balodis (revolucionārs)
Pēteris Balodis (1839—1918) bija latviešu sociālistiskais revolucionārs, izdevējs, zeltrūpnieks.
| ||||||||||
.jpg)
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Piedzimis 1839. gadā. Mācījās Rīgas Pareizticīgo garīgajā seminārā, to nepabeidzot.
No 1856. līdz 1858. gadam mācījās Sanktpēterburgas Medicīnas un ķirurģijas akadēmijā: 1857. gadā atstāts 1. kursā, 1858. gadā atskaitīts, nenokārtodams eksāmenus. Kopā ar Aleksandru Famincinu tulkoja Vīnas Universitātes profesora Jozefa Girtla triju sējumu anatomijas grāmatu (izdota pēc P. Baloža arestēšanas).
No 1858. gada mācījās Sanktpēterburgas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Nabadzības dēļ P. Balodis pēc viņa paša lūguma atbrīvots no maksas par mācībām. 1861. gada 5. decembrī atskaitīts no universitātes 3. kursa par dalību studentu nemieros.
Sarīkoja Sanktpēterburgā nelegālu tipogrāfiju, izdeva uzsaukumus. 1862. gada jūnijā arestēts, tipogrāfijā izņemts nesen uzdrukāts Dmitrija Pisareva raksts, kurā asi nosodīta patvaldība. 1864. gada novembrī P. Balodim atņemtas pilsoņa tiesības, piespriesti 7 gadi katorgā un mūžīgais nometinājums Irkutskas guberņas Verhoļenskas apriņķī. Vairākus katorgas gadus aizvadīja kopā ar Nikolaju Černiševski sudraba kausēšanas rūpnīcā. Pēc katorgas apmetās Verhoļenskas apriņķa Ilgā, kur strādāja par rakstvedi pagasta valdē. 1873. vai 1874. gadā patstāvīgi devās uz Oļokminsku, kur sāka strādāt zelta raktuvēs. 1876. gadā P. Balodis vērsās pie Imperatora kancelejas 3. nodaļas (politiskā policija) priekšnieka ar lūgumu noņemt no viņa (P. Baloža) politisko uzraudzību, šis lūgums atraidīts. 1877. gadā A. Famincins, tobrīd Sankpēterburgas Konservatorijas profesors, nosūtīja vēstuli Sanktpēterburgas ģenerālgubernatoram, pēc kuras 3. nodaļa noņēma no P. Baloža uzraudzību un atļāva viņam pārvietoties Austrumsibīrijā (bez tiesībām iebraukt Krievijas Impērijas Eiropas daļā).
No 1887. gada bija Ņimanas zelta rūpniecības kompānijas galvenais pārvaldnieks. 1898. gadā atlaists, pārvācās uz Blagoveščensku. 1899. gadā izveidoja avīzi "Amurskij kraj", ar naudu atbalstīja izsūtītos un revolucionāro presi (piemēram, Friča Roziņa Bernē izdoto žurnālu "Sociāldemokrāts" caur Robertu Pelši), kļuva par mecenātu: atvēra pilsētā tautas namu, bibliotēku, atbalstīja skolas. 1902.—1903. gadā ceļoja pa Japānu, Ķīnu, Ēģipti. Neveiksmīgi centās izveidot pats savu zelta ieguves kompāniju. Tiesājās Sanktpēterburgā ar Ņimanas kompāniju par viņam pienākošos naudu, panāca savu prasību izpildi. 1905.—1906. gadā Blagoveščenskā vadīja Karla Marksa "Kapitāla" studēšanas pulciņu.
Radi labot šo sadaļu
Vectēvs Andrejs, dzimtzemnieks, bija brāļu draudzes lasītājs.
Tēvs Baložu Dāvis bija pārcēlies no laukiem uz Rīgu, kur uzturēja iebraucamo vietu, nodarbojās ar galdniecību un turpināja darboties hernhūtiešu kustībā, vēlāk pārgājis pareizticībā un bija viens no Rīgas Pareizticīgo garīgā semināra pamatlicējiem.
Cits Andreja Baloža mazdēls bija Kārlis Balodis.
P. Balodis 1889. gadā apprecējies ar 20 gadīgo Jeļenu Jordanu, viņu bērni: Vera (1890), Vladimirs (1891), Jeļena (1892). Uzzinājis par sava dēla Vladimira nomiršanu no tīfa vācu gūstā.[1]
Vēstures literatūra labot šo sadaļu
- P. Valeskalns. "Revolucionārais demokrāts Pēteris Balodis", Latvijas PSR ZA, 1961
- П. И. Валескалн. «Революционный демократ Петр Давыдович Баллод», Зинатне, 1987