Anrepi

Fon Anrepi (vācu: von Anrep) ir vācbaltiešu dzimta, kas 15. gadsimta beigās ieceļoja Livonijā un vēlāk izplatījās Zviedrijā un Krievijā.

Vēsture labot šo sadaļu

Dzimtas vēsture izsekojama līdz Livonijas ordeņa vasalim Gosvinam Anrepam (ap 1470-1501), kuram piederēja Hummuli muiža (Hummelshof) Helmetas pilsnovadā un Cores muiža (Soorhof) Lugažu pilsnovadā. Zviedru Vidzemes laikā 1635. gadā leitnanta Gustava Anrepa dzimtu uzņēma Zviedrijas bruņniecības matrikulā. Lielā Ziemeļu kara laikā Zviedrijas karaspēka kapteinis Frīdrihs Vilhelms fon Anreps krita krievu gūstā. 1742. vai 1747. gadā dzimtu ierakstīja Vidzemes bruņniecības, bet 1745. gadā Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1854. gadā Kurzemes bruņniecības matrikulā.

Krievijas ķeizara Nikolaja I ģenerāladjutants, ģenerālleitnants Jozefs Kārlis fon Anreps (1798—1860) apprecējās ar grāfa Johana fon Elmpta meitu Cecīliju (Cäcilie Philippine von Elmpt, 1812-1892) un 1853. gadā saņēma atļauju apvienot abu dzimtu uzvārdus vienā Anrepi-Elmpti (Grafen Anrep-Elmpt). 1855. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā. Viņu dēls bija ģeogrāfs grāfs Reinholds Anreps-Elmpts (Reinhold Johann Philipp, Graf Anrep-Elmpt, 1834-1888).^[1]

Svitenes muiža pārgāja Anrepu-Elpmtu dzimtas valdījumā, 1843. gadā tur piedzima viņu meita Marija (Maria Cäcilie Magdalene von Anrep-Elmpt, 1843-1925) un 1847. gadā meita Cecīlija, precējusies fon Keizerlinga (Cecile Maria Anna Amalie Elisabeth von Keyserlingk, 1847-1928).^[2]

Slaveni dzimtas locekļi labot šo sadaļu

Krievijas armijas ģenerālleitnants Heinrihs Reinholds fon Anreps (Роман Карлович Анреп, 1760-1807)
Krievijas kavalērijas ģenerālis grāfs Jozefs Kārlis Anreps-Elmpts (Иосиф Романович Анреп-Эльмпт', 1796-1860)
Reinholds Filips Johans fon Anreps-Elmpts (1834–1888), ceļotājs
Johans Gabriels Anreps (1821-1907), zviedru ģenealogs
Vasīlijs Anreps (1852-1927), ārsts, Krievijas Impērijas 3. Valsts domes loceklis
Boriss Anreps (1883-1969), mākslinieks