Atvērt galveno izvēlni
Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis.

Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14. gadsimtā Livonijas krusta karu laikā ieceļojusi Latvijā un Igaunijā un vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā, Dānijā, Polijā, Vācijā un Krievijā. 1890. gadā Rīgā nodibināja Fītinghofu dzimtas apvienību, kas 1903. gadā pārveidojās par tagadējo Verband der Freiherren, Barone und Herren v. Vittinghoff, v. Vietinghoff und v. Schell e.V., kas ik pēc diviem gadiem satiekas dzimtas saietos.

VēstureLabot

Dzimta cēlusies no Fītinghofas, kas mūsdienās atrodas Esenes pilsētas teritorijā Vestfālenē Vācijā. Rakstos norādes par Minsteres bīskapa ministeriāļiem (zemākās kārtas bruņiniekiem) brāļiem Henriku, Teoderiku un Vinimāru no Fītinghofas (de Vitighoven) atrodamas jau 1230. gadā. Brāļi Arnolds un Konrāds no Fītinghofas 14. gadsimtā iestājās Vācu ordenī un pārcēlās uz Livoniju un kļuva par komturiem un mestriem. 14. gs. beigās uz Livoniju pārcēlās arī citi dzimtas locekļi, kas apmetās Sāmsalā un Igaunijā (Diderich Vitinck), Līvzemē (Henrik I. Viting) un Kurzemē (Henrich Vicnig (Vitinghoff)), kas izveidoja atsevišķus Livonijas ordeņa vasaļu atzarus. Pēc ordeņa likvidēšanas 1562. gadā viņi kļuva par Polijas-Lietuvas, Dānijas un Zviedrijas valdnieku vasaļiem. 1634. gadā Johans fon Fītinghofs tika uzņemts Zviedrijas bruņniecības matrikulā, 1680. gadā Frīdrihs fon Fītinghofs-Šēls kļuva par Dānijas baronu ar uzvārdu fon Šellenbergs (von Schellenberg).

Kurzemes atzarsLabot

1620. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistes Fītinghofu atzars tika uzņemts Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet mantojamu Krievijas impērijas baronu titulu viņiem piešķīra 1862. gadā.

Vidzemes atzarsLabot

Vidzemes Fītinghofu atzari (von Vietinghoff-Kosse un von Vietinghoff-Sussikas) 1744. gadā tika uzņemti Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet mantojamu Krievijas impērijas baronu titulu viņiem piešķīra 1868. gadā. Vidzemes Fītinghofu dzimtmuižas bija Alūksnes muiža (Marienburga), Lubānas muiža, Jumpravas muiža un Krapes muiža.[1]

Slaveni FītinghofiLabot

LiteratūraLabot

  • C.A.v.Klingspor «Baltisches Wappenbuch», Taf.122.4, 122.5
  • Gerhard v. Vietinghoff-Scheel: Familiengeschichte des Geschlechts der Freiherren, Barone und Herren v.Vittinghoff, v.Vietinghoff und v.Schell, 4 Bände, Aschau im Chiemgau
  • Genealogisches Handbuch des Adels, Band VIII, 1971, C.A. Starke Verlag
  • Genealogisches Handbuch des Adels, Band XV, 2004, Adelslexikon, Band 134, C.A. Starke Verlag, ISBN 3-7980-0834-5

AtsaucesLabot

  1. Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrtenlexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Hrsg. von Johann Friedrich von Recke, Karl Eduard Napiersky. Bd. 4. Mitau, 1832, 433-434 lpp.

Ārējās saitesLabot