Atvērt galveno izvēlni

Vilhelms Heinrihs fon Līvens (vācu: Wilhelm Heinrich Freiherr von Lieven, 1800—1880) bija kara topogrāfs, Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Baltijas guberņu un Rīgas ģenerālgubernators (1861-1864). Pavasaru muižas (Pawassern) īpašnieks.

Vilhelms Heinrihs fon Līvens
Wilhelm Heinrich von Lieven
Vilhelms Heinrihs fon Līvens
Personīgā informācija
Dzimis 1800. gada 29. septembrī
Līves muiža, Kurzemes guberņa (tagad Daugmales pagasts, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1880. gada 2. februārī (79 gadi)
Sanktpēterburga, Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
Tautība vācbaltietis
Vecāki Kārlis Georgs fon Līvens (1778–1836), Šarlote Luīze Kristiāna fon Līvena (1778–1849)
Dzīvesbiedre Marija Sablukova (1814–1878)
Bērni Sofija (1844–1855), Katrīna (1848–1849), Helēna (1851–1869), Nikolajs (1854–1874)
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālis
Dienesta laiks 1821. — 1864.
Valsts Valsts karogs: Krievija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Krievu-turku karš (1828—1829), Novembra sacelšanās (1830-1831),

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1800. gada 29. septembrī Līves muižas (Dünhof) īpašnieka Kārļa fon Līvena ģimenē, cēlies no senas vācbaltiešu dzimtas Līveniem. Pēc Tērbatas ģimnāzijas beigšanas studēja Tērbatas Universitātes militāro zinību fakultātē (1817-1819), pēc tam Štutgartes un Parīzes universitātēs.

1821. gadā iestājās Krievijas impērijas karadienestā, kļuva par praporščiku (1823), nodarbojās ar kara topogrāfiju. 1825. gadā V. Līvens piedalījās krievu karaspēka ekspedīcijā uz Vidusāziju, pēc atgriešanās viņu 1826. gadā paaugstināja par podporučiku, bet 1827. gada par poručiku. Krievu-turku kara (1828—1829) laikā piedalījās kaujās pie Varnas, Silistrijas, Šumlas un Enosas, paaugstināts par štāba kapteini.

1830. - 1831. gadā piedalījās Novembra sacelšanās apspiešanā Polijā, 1832. gadā iecelts par Krievijas impērijas armijas 1. gvardes kājnieku divīzijas kvartīrmeisteru. 1833. gadā viņu nosūtīja diplomātiskā misijā uz Osmaņu impēriju, 1834. gadā paaugstināja par pulkvedi, 1836. gadā par Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja I flīģeļadjutantu. 1835. gadā V. Līvens apprecējās ar ģenerālleitnanta Aleksandra Sablukova meitu Mariju.

1842. gadā viņam piešķīra ģenerālmajora, 1849. gadā ģenerālleitnanta pakāpi un iecēla par Ģenerālštāba akadēmijas padomes locekli. Krimas kara laikā bija Baltijas jūras piekrastes aizsardzības komisijas loceklis. No 1855. gada bija Kara topogrāfu korpusa priekšnieks. 1856. - 1857. gadā darbojās Baltijas guberņu agrārās reformas komitejā (Остзейский комитет). 1861. gadā viņu paaugstināja par infantērijas ģenerāli un iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru un Baltijas kara apgabala priekšnieku, 1863. gadā par Krievijas impērijas Valsts padomes locekli.[1] 1864. gadā pēc paša vēlēšanās atbrīvots no ģenerālgubernatora amata.

Miris 1880. gada 2. februārī Pēterburgā.

AtsaucesLabot