Kārlis Kristaps fon Līvens

Krievijas impērijas ģenerālis

Kārlis Kristaps fon Līvens (vācu: Carl Christoph von Lieven, 1767—1844) bija Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis un izglītības darbinieks. Tērbatas mācību apgabala kurators (1817—1828), Krievijas impērijas Tautas izglītības ministrs (1828—1833). Cēlies no senas vācbaltiešu dzimtas Līveniem.

Kārlis Kristaps fon Līvens
Carl Christoph von Lieven
Kārlis Kristaps fon Līvens
Personīgā informācija
Dzimis 1767. gada 1. februārī
Kijeva, Krievijas impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1844. gada 31. decembrī (77 gadi)
Balgales muiža, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācbaltietis
Vecāki Otto Andreass Heinrihs fon Līvens, Šarlote Margareta (dzimusi Gaugrēbena)
Brāļi Frīdrihs Gustavs, Kristaps Heinrihs, Johans Georgs
Māsas Katrīna, Vilhelmīne
Dzīvesbiedre Anna Elizabete Vilhelmīne Ostenzakena (1778-1818), Katrīna fon Rēbindera (mirusi 1821)
Bērni Aleksandrs Frīdrihs (1801–1880)


DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1767. gada 1. februārī (pēc VS) Kijevas komendanta Krievijas impērijas armijas ģenerālmajora Otto Andreasa Heinriha fon Līvena (1726-1781) un viņa sievas Šarlotes Margaretas (1742-1828) ģimenē. Pēc tēva nāves 1783. gadā Katrīna II viņa māti pieņēma Pēterburgas galmā par viņas mazbērnu audzinātāju. Kārlis Kristaps Līvens jau bērnībā uzsāka karadienestu Krievijas armijā, piedalījās krievu-zviedru karā (1788—1790) un 1791. gadā bija kņaza Potjomkina štāba adjutants Krievu—turku kara (1787—1792) laikā. 1794. gadā komandēja Tulas musketieru pulku kaujās pret Koscjuško sacelšanās dalībniekiem Polijā. 1797. gadā viņu paaugstināja par ģenerālmajoru un viņš apprecēja Zantes muižas īpašnieci Vilhelmīni Ostenzakenu (1778-1818).[1] 1799. gadā Līvenu iecēla par Preobraženskas gvardes pulka komandieri, vēlāk par Arhangeļskas kara gubernatoru (1799–1800) un paaugstināja par ģenerālleitnantu. 1799. gadā viņa mātei un brāļiem piešķīra grāfa titulu.

Pēc ķeizara Pāvila I gāšanas no troņa ģenerāli Līvenu atvaļināja no armijas un viņš 1801. gadā apmetās uz dzīvi Zantes muižā. Šajā laikā viņš pievērsās piētisma kustībai un dibināja Bībeles biedrību. 1817. gadā grāfu Kārli Līvenu iecēla par Tērbatas mācību apgabala kuratoru, viņš panāca lielāku valsts finansējumu Tērbatas Universitātes attīstībai. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Baltijas guberņu zemnieku skolu sistēmu pakļāva luterāņu baznīcas konsistorijām.

Pēc Dekabristu sacelšanās apspiešanas viņu 1826. gadā iecēla par Augstākās krimināltiesas locekli apsūdzību izskatīšanai, 1826. gadā ķeizars Nikolajs I viņa mātei un visiem viņas pēcnācējiem piešķīra kņazu titulu. 1827. gadā Līvenu paaugstināja par infantērijas ģenerāli. 1828. gadā viņš sāka pildīt Krievijas impērijas Tautas izglītības ministra pienākumus (1828—1833).

1833. gadā viņš atgriezās Kurzemes guberņā, kur uzcēla Balgales muižas (Balgalln) kungu māju.

Miris 1844. gada 31. decembrī Balgales muižā.[2]

LiteratūraLabot

  • Friedrich Busch. Der Fürst Karl Lieven und die Kaiserliche Universität Dorpat unter seiner Oberleitung. Karow, Dorpat/Leipzig 1846, (Digitalisat)
  • Genealogisches Handbuch der fürstlichen Häuser 5, Band 19 der Gesamtreihe, C. A. Starke Verlag, Limburg (Lahn) 1959, S. 467
  • Alexander Liven: Urkunden und Nachrichten zu einer Familiengeschichte der Barone, Freiherren, Grafen und Fürsten Lieven, Band 2, Mitau 1911, S. 443

AtsaucesLabot

  1. Baltische Historische Kommission
  2. Lieven, Christoph Heinrich v. Baltische Historische Kommission (BHK), 2019