Komi

Komi Republika
	Komi Republika
	Республика Коми; Коми Республика
	— republika —
	Kožimas upe Piepolārajos UrālosKožimas upe Piepolārajos Urālos
; Karogs	; Ģerbonis
	Novietojums Krievijā
Dibināts	1921
Centrs	Siktivkara
Administratīvais iedalījums	20
	Platība
- Kopā	416 774 km²
	Iedzīvotāji (2023)
- Kopā	726 434
- Blīvums	1,7/km²
- Etniskais sastāvs	krievi (65,1 %); komieši (23,7 %); ukraiņi (4,2 %); tatāri (1,3 %)
ISO 3166-2	RU-KO
	Mājaslapa: www.rkomi.ru
	Komi Republika Vikikrātuvē

Komi Republika (krievu: Республика Коми, komi: Коми Республика) ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Arhangeļskas apgabalu ziemeļos (Ņencu autonomais apvidus) un rietumos, Kirovas apgabalu dienvidrietumos, Permas novadu dienvidos, Sverdlovskas apgabalu dienvidaustrumos un Tjumeņas apgabalu (Hantu-mansu autonomais apvidus un Jamalas Ņencu autonomais apvidus) austrumos.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaits: 1 018 000
- Pilsētās: 75,7 %
- Laukos: 24,3 %
Sieviešu uz 1000 vīriešiem: 1106
Vidējais vecums: 34,5 gadi
- Pilsētu iedzīvotāju: 33,7 gadi
- Lauku iedzīvotāju: 36,8 gadi
- Vīriešiem: 32,3 gadi
- Sievietēm: 36,8 gadi
Mājsaimniecību skaits: 381 626
- Pilsētu: 289 854
- Lauku: 91 772
Demogrāfija (2005. gads)
- Dzimušie: 10 975 (dzimstības koeficients 11,1)
- Mirušie: 15 074 (mirstības koeficients 15,2)
Iedzīvotāju etniskais sastāvs:

	1926	1939	1959	1970	1979	1989	2002	2010
Komieši	191 245 (92,2 %)	231 301 (72,5 %)	245 074 (30,4 %)	276 178 (28,6 %)	280 798 (25,3 %)	291 542 (23,3 %)	256 464 (25,2 %)	202 348 (23,7 %)
Krievi	13 731 (6,6 %)	70 226 (22,0 %)	389 995 (48,4 %)	512 203 (53,1 %)	629 523 (56,7 %)	721 780 (57,7 %)	607 021 (59,6 %)	555 963 (65,1 %)
Ukraiņi	34 (0,0 %)	6010 (1,9 %)	80 132 (9,9 %)	82 955 (8,6 %)	94 154 (8,5 %)	104 170 (8,3 %)	62 115 (6,1 %)	36 082 (4,2 %)
Baltkrievi	11 (0,0 %)	3323 (1,0 %)	22 339 (2,8 %)	24 706 (3,1 %)	24 763 (2,2 %)	26 730 (2,1 %)	15 212 (1,5 %)	8859 (1,0 %)
Tatāri	32 (0,0 %)	709 (0,2 %)	8459 (1,0 %)	11 906 (1,5 %)	17 836 (1,6 %)	25 980 (2,1 %)	15 680 (1,5 %)	10 779 (1,3 %)
Ņenci	15 (0,0 %)	2617 (0,8 %)	19 805 (2,5 %)	14 647 (1,8 %)	13 339 (1,2 %)	12 866 (1,0 %)	9246 (0,9 %)	5441 (0,6 %)
Citi	2246 (1,1 %)	4810 (1,5 %)	40 395 (5,0 %)	42 207 (4,4 %)	49 948 (4,5 %)	67 779 (5,4 %)	52 936 (5,2 %)	34 831 (4,1 %)

Vēsture

Krievijas caristes guberņas pēc Pētera I administratīvās reformas

Vikingu laikos Ziemeļu Dvinas baseina teritorija no 9. gadsimta tika dēvēta par Bjarmaland (latīņu: Bjarmia), no kā cēlies mūsdienu Permas nosaukums. Vēlāk tā nokļuva Novgorodas valsts pārvaldē. 14. - 15. gadsimtā tagadējā Komi teritorija tika dēvēta par Mazo Permu (Vičegdas Permu), bet tagadējā Permas novada ziemeļu daļa par Lielo Permu (krievu: Великопермское княжество). 1383. gadā izveidoja ortodoksās baznīcas Permas bīskapiju. Pēc tam, kad 1478. gadā Maskavas lielkņaziste iekaroja Novgorodu, Permas kņazistes ap 1505. gadu zaudēja savu autonomiju. Pēc Pētera I 1708. gada administratīvās reformas Komi teritorija ietilpa Arhangelogorodas guberņā (Архангелогородская губерния), no 1780. gada Vologdas vietniecībā, no kuras 1784. gadā atdalīja Arhangeļskas vietniecību. 1796. gadā abas vietniecības pārdēvēja par guberņām.

1921. gada 22. augustā Krievijas PFSR valdība komiešu apdzīvotajā Arhangeļskas un Vologdas guberņu teritorijā izveidoja Komi-Zirjanu autonomo apgabalu (АО Коми (Зырян)), ko 1936. gada 5. decembrī pārveidoja par Komi APSR. Tās ziemeļaustrumos izveidoja Vorkutlagu, kas bija viena no lielākajām GULAGa soda nometnēm (1938-1960), kur ieslodzītajiem lika strādāt akmeņogļu raktuvēs un būvēt dzelzceļus. Otrā pasaules kara laikā akmenogļu izvešanai uzbūvēja Uhtas-Vorkutas dzelzceļu, ko pabeidza būvēt karagūstekņi.

Pilsētas

Lielākās pilsētas

Vieta	Nosaukums	Iedz. skaits
1	Siktivkara	231 000
2	Vorkuta	74 300
3	Pečora	46 700
4	Usinska	44 100
5	Inta	35 200
6	Sosnogorska	28 400
7	Vorgašora	19 300
8	Jemva	14 800
9	Severnija	14 100
10	Vuktila	13 300
11	Ņižņijodesa	11 300
12	Miknuļa	10 900
13	Viļgorta	10 200
14	Šešarta	9 500
15	Jarega	8 500