Komi

administratīva vienība Krievijas Federācijas sastāvā

Komi Republika (krievu: Республика Коми, komi: Коми Республика) ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Arhangeļskas apgabalu ziemeļos (Ņencu autonomais apvidus) un rietumos, Kirovas apgabalu dienvidrietumos, Permas novadu dienvidos, Sverdlovskas apgabalu dienvidaustrumos un Tjumeņas apgabalu (Hantu-mansu autonomais apvidus un Jamalas Ņencu autonomais apvidus) austrumos.

Komi Republika
Республика Коми
Коми Республика
—  republika  —
Kožimas upe Piepolārajos Urālos
Kožimas upe Piepolārajos Urālos
Kožimas upe Piepolārajos Urālos
Flag of Komi Republika
Karogs
Coat of arms of Komi Republika
Ģerbonis
Novietojums KrievijāNovietojums Krievijā
Oficiālā valoda krievu valoda
komi valoda
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Ziemeļrietumu federālais apgabals
Dibināts 1921
Centrs Siktivkara
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 416 774 km²
Iedzīvotāji (2023)
 - Kopā 726 434
 - Blīvums 1,7/km²
 - Etniskais sastāvs krievi (65,1 %)
komieši (23,7 %)
ukraiņi (4,2 %)
tatāri (1,3 %)
ISO 3166-2 RU-KO
Mājaslapa: www.rkomi.ru
Komi Republika Vikikrātuvē

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu
  • Iedzīvotāju skaits: 1 018 000
    • Pilsētās: 75,7 %
    • Laukos: 24,3 %
  • Sieviešu uz 1000 vīriešiem: 1106
  • Vidējais vecums: 34,5 gadi
    • Pilsētu iedzīvotāju: 33,7 gadi
    • Lauku iedzīvotāju: 36,8 gadi
    • Vīriešiem: 32,3 gadi
    • Sievietēm: 36,8 gadi
  • Mājsaimniecību skaits: 381 626
    • Pilsētu: 289 854
    • Lauku: 91 772
  • Demogrāfija (2005. gads)
    • Dzimušie: 10 975 (dzimstības koeficients 11,1)
    • Mirušie: 15 074 (mirstības koeficients 15,2)
  • Iedzīvotāju etniskais sastāvs:
1926 1939 1959 1970 1979 1989 2002 2010
Komieši 191 245 (92,2 %) 231 301 (72,5 %) 245 074 (30,4 %) 276 178 (28,6 %) 280 798 (25,3 %) 291 542 (23,3 %) 256 464 (25,2 %) 202 348 (23,7 %)
Krievi 13 731 (6,6 %) 70 226 (22,0 %) 389 995 (48,4 %) 512 203 (53,1 %) 629 523 (56,7 %) 721 780 (57,7 %) 607 021 (59,6 %) 555 963 (65,1 %)
Ukraiņi 34 (0,0 %) 6010 (1,9 %) 80 132 (9,9 %) 82 955 (8,6 %) 94 154 (8,5 %) 104 170 (8,3 %) 62 115 (6,1 %) 36 082 (4,2 %)
Baltkrievi 11 (0,0 %) 3323 (1,0 %) 22 339 (2,8 %) 24 706 (3,1 %) 24 763 (2,2 %) 26 730 (2,1 %) 15 212 (1,5 %) 8859 (1,0 %)
Tatāri 32 (0,0 %) 709 (0,2 %) 8459 (1,0 %) 11 906 (1,5 %) 17 836 (1,6 %) 25 980 (2,1 %) 15 680 (1,5 %) 10 779 (1,3 %)
Ņenci 15 (0,0 %) 2617 (0,8 %) 19 805 (2,5 %) 14 647 (1,8 %) 13 339 (1,2 %) 12 866 (1,0 %) 9246 (0,9 %) 5441 (0,6 %)
Citi 2246 (1,1 %) 4810 (1,5 %) 40 395 (5,0 %) 42 207 (4,4 %) 49 948 (4,5 %) 67 779 (5,4 %) 52 936 (5,2 %) 34 831 (4,1 %)
 
Krievijas caristes guberņas pēc Pētera I administratīvās reformas

Vikingu laikos Ziemeļu Dvinas baseina teritorija no 9. gadsimta tika dēvēta par Bjarmaland (latīņu: Bjarmia), no kā cēlies mūsdienu Permas nosaukums. Vēlāk tā nokļuva Novgorodas valsts pārvaldē. 14. - 15. gadsimtā tagadējā Komi teritorija tika dēvēta par Mazo Permu (Vičegdas Permu), bet tagadējā Permas novada ziemeļu daļa par Lielo Permu (krievu: Великопермское княжество). 1383. gadā izveidoja ortodoksās baznīcas Permas bīskapiju. Pēc tam, kad 1478. gadā Maskavas lielkņaziste iekaroja Novgorodu, Permas kņazistes ap 1505. gadu zaudēja savu autonomiju. Pēc Pētera I 1708. gada administratīvās reformas Komi teritorija ietilpa Arhangelogorodas guberņā (Архангелогородская губерния), no 1780. gada Vologdas vietniecībā, no kuras 1784. gadā atdalīja Arhangeļskas vietniecību. 1796. gadā abas vietniecības pārdēvēja par guberņām.

1921. gada 22. augustā Krievijas PFSR valdība komiešu apdzīvotajā Arhangeļskas un Vologdas guberņu teritorijā izveidoja Komi-Zirjanu autonomo apgabalu (АО Коми (Зырян)), ko 1936. gada 5. decembrī pārveidoja par Komi APSR. Tās ziemeļaustrumos izveidoja Vorkutlagu, kas bija viena no lielākajām GULAGa soda nometnēm (1938-1960), kur ieslodzītajiem lika strādāt akmeņogļu raktuvēs un būvēt dzelzceļus. Otrā pasaules kara laikā akmenogļu izvešanai uzbūvēja Uhtas-Vorkutas dzelzceļu, ko pabeidza būvēt karagūstekņi.

 

Lielākās pilsētas

Vieta Nosaukums Iedz. skaits
1 Siktivkara 231 000
2 Vorkuta 74 300
3 Pečora 46 700
4 Usinska 44 100
5 Inta 35 200
6 Sosnogorska 28 400
7 Vorgašora 19 300
8 Jemva 14 800
9 Severnija 14 100
10 Vuktila 13 300
11 Ņižņijodesa 11 300
12 Miknuļa 10 900
13 Viļgorta 10 200
14 Šešarta 9 500
15 Jarega 8 500
Komi Republikas pilsētu izvietojums (treknrakstā — apgabala nozīmes pilsētas)

Ārējās saites

labot šo sadaļu