Udmurtija

administratīva vienība Krievijas Federācijas sastāvā

Udmurtijas Republika (krievu: Удмуртская Республика, udmurtu: Удмурт Республика) ir viena no Krievijas Federācijas republikām, kas atrodas Volgas federālajā apgabalā. Tā robežojas ar Kirovas apgabalu rietumos un ziemeļos, Permas novadu austrumos, Baškīriju un Tatarstānu dienvidos. Republikas galvaspilsēta ir Iževska. Udmurtija dibināta 1920. gada 4. novembrī.

Udmurtijas Republika
Удмуртская Республика
Удмурт Республика
Flag of Udmurtijas Republika
Karogs
Coat of arms of Udmurtijas Republika
Ģerbonis
Russia - Udmurt Republic (2008-01).svg
Administratīvais centrs Iževska
Oficiālā valoda krievu
udmurtu
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Pievolgas
Platība 
 - Kopējā 42 100 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā 1 552 800
 - Blīvums 36,9/km²
 - Tautas krievi (60,12%)
udmurti (29,33%)
tatāri (6,96%)
Pilsētas 5
Rajoni 25
Mājaslapa: http://www.udmurt.ru/
Udmurtijas Republika Vikikrātuvē

Valstiskā iekārtaLabot

Valstisko tiesību stāvokli Udmurtijas Republikai nosaka Krievijas Federācijas Konstitūcija un Udmurtijas Republikas Konstitūcija. Augstākais likumdošanas un kontroles orgāns ir Udmurtijas Republikas valsts padome, kas tiek parvēlēta reizi piecos gados. Izpildvaru republikā veido prezidents un Udmurtijas Republikas valdība. Udmurtijas Republikas konstitucionālā tiesa ir augstākais republikas tiesvedības orgāns.

VēstureLabot

Pirmās pastāvīgās ļaužu apmetnes Udmurtijas teritorijā parādījās 8 - 6 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras. 15. un 16. gadsimtā Udmurtija atradās Kazaņas hanistes, vēlāk Krievijas caristes sastāvā.

Pēc Oktobra revolūcijas tika izveidots Votskas autonomais apgabals, kas 1932. gada 1. janvārī tika pārdēvēts par Udmurtijas autonomo apgabalu, vēlāk par Udmurtijas APSR. 1991. gada 11. oktobrī tās Augstākā padome pieņēma lēmumu Udmurtijas APSR pārdēvēt par Udmurtijas Republiku[1].

2008. gadā Krievijas Federācijas Centrālā banka izlaida piemiņas monētu, kas veltīta Udmurtijas Republikai.

ĢeogrāfijaLabot

Republika atrodas Vidējo Urālu austrumu daļā, Kamas un Vjatkas upju baseinā. Teritorija sastāv no vairākām kalnienēm un zemienēm. Augstākais punkts - 332 metri, atrodas republikas ziemeļaustrumos Augškamas augstienē. Zemākā punkts - 51 metrs, dienvirietumu daļā, gandrīz pie robežas ar Tatarstānas Republiku, Vjatkas upes palienē.

KlimatsLabot

Udmurtija atrodas kontinentālā klimata zonā, kam raksturīgas karstas vasaras un aukstas, sniegiem bagātas ziemas.

Vidējā gada temperatūra republikas teritorijā svārstās no 1,0 °C līdz 2,5 °C. Gada siltākais mēnesis ir jūlijs (+17,5 °C - 19 °C), aukstākais - janvāris (—14 °C - —15 °C). Maksimālās temperatūras sasniedz +38 °C. Zemākā fiksētā temperatūra zem -50 °C (1978. gada 31. decembrī).

Vidējais gada norišņu daudzums ir 500 – 600 mm. Siltajā periodā (virs 0 °C) izkrīt 65 - 75 % nokrišņu no gada normas .

Derīgie izrakteņiLabot

NaftaLabot

Republikas pamata resurss ir nafta. Izpētītās naftas rezerves sastāda aptuveni 300 miljonus tonnas, gadā tiek iegūtas 10 miljoni tonnas naftas. Lielākās ieguves vietas ir Čutirska-Kiongopska, Miškinska, Gremihinska, Jeļņikovska, Vjatska, Karsovaiska.

Udmurtija ir Volga-Urālu naftas gāzes provincē. Naftas ieguves darbi republikā tika uzsākti 1945. gadā, bet pirmie naftas pārstrādes uzņēmumi parādījās 1969. gadā.

KūdraLabot

Udmurtijas Republikas teritorijā piereģistrētas 619 kūdras ieguves vietas ar kopējo rezervi 204,7 miljoni tonnu. Iedalītas 4 kūdras ieguves pamatzonas:

  • Čepcas baseins
  • Kiļmezi baseins
  • Piekamas zemiene
  • Udmurtijas dienvidrietumu daļas zemienes.

OglesLabot

Republikā iegūst brūnās ogles un akmeņogles. Galvenie ogļu ieguves rajoni ir Kazakovas (Alnašas rajonā) un Kambaras, kur ogu ieguvju vietas ir 1000 — 1500 metru dziļumā.

PilsētasLabot

KarteLabot

Udmurtijas Republikas pilsētu izvietojums; treknrakstā — republikas centrs

DzimušiLabot

Atsauces un piezīmesLabot

Ārējās saitesLabot