Krāslavas Romas katoļu baznīca
Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Krāslavas centrā, Svētā Ludvika laukumā 2. Dievnams ir spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs un otrā lielākā svētceļotāju vieta Latgalē pēc Aglonas, jo baznīcā atrodas Svētā Donāta mocekļa relikvijas.[2] Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[3]
| Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Krāslavas katoļu baznīca | |
  Krāslavas katoļu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Krāslava |
| Koordinātas | 55°53′53″N 27°10′12″E / 55.89806°N 27.17000°EKoordinātas: 55°53′53″N 27°10′12″E / 55.89806°N 27.17000°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1777 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Eduards Voroņeckis |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | renesance, baroks |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1755 |
| Celtniecības beigas | 1767 |
| Specifikācija | |
| Garums | 42m |
| Platums | 26m |
| Būvmateriāli | mūra |
Vēsture
labot šo sadaļuKrāslavā katoļu baznīca ir bijusi jau pirms Lutera reformācijas, kad tā bijusi kā filiālbaznīca, jo draudzes centrs atradies Indricā. Iespējams, ka šī baznīca kādu laiku ir piederējusi luterāņiem, jo Livonijas ordeņa bruņinieki, kuriem piederēja Krāslava ar vasaļtiesībām, vēlējās atbrīvoties no bīskapa varas un pārgāja luterāņos, lai, nepakļauti bīskapa varai, varētu uzurpēt muižu īpašumtiesības.
Krāslavas pirmā katoļu koka baznīca bija Miķeļa de Brunova celta, 1580. - 1590. gados. Iespējams, ka tas bija pārbūvēts un katoļiem atpakaļ atdotais pirmsreformācijas laikā celtais dievnams. 1636. gada 26. septembrī Brunovs Krāslavu pārdeva de Lundigshauzenu-Volfu dzimtai. Juris de Lundingshauzens-Volfs 1676. gadā Krāslavā uzcēla jaunu, lielu koka baznīcu un nodeva to jezuītu aprūpē, nodibinādams ordeņa nodaļu un pats iestājoties tajā iekšā. 1676. gadā Krāslava pārgāja Kosu dzimtas rokās, bet 1725. gadā Čapska īpašumā, kurš 1729. gadā Krāslavu pārdeva Jānim Ludvigam Plāteram, kura īpašumā pilsēta palika līdz Pirmajam pasaules karam. Baznīca bija jezuītu aprūpē līdz misionāru lazaristu atnākšanai, kurus 1755. gadā uz Krāslavu ataicināja Konstantīns Ludvigs Plāters, bet jezuīti tika pārcelti uz Indricu.
Grāfs Konstantīns Ludvigs Plāters laikā no 1755. līdz 1767. gadam koka baznīcas vietā uzcēla lielu joniešu stila mūra dievnamu, kas bija paredzēta kā Livonijas-Piltenes bīskapa katedrāle, taču, 1772. gadā notiekot pirmajai Polijas-Lietuvas dalīšanai, Krāslava kā visa pārējā Latgale tika pievienota Krievijas Impērijai. Baznīcas, kas atgādina daudzas Romas baznīcas, būvdarbu vadītājs bija Antonio Parokko. Misionāri lazaristi, kas Krāslavā ieradās 1755. gada 29. decembrī, 1756. gadā līdz ar baznīcas būvi uzsāka klostera celtniecību un 1757. gadā Krāslavā atvēra Garīgo semināru.[4] Baznīcā ir atsevišķa Svētā Donata kapela, kurā atrodas Svētā relikvijas.
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Eduards Voroņeckis.[1] Krāslavas draudze izveidojās par patstāvīgu draudzi, iespējams, 1676. gadā, kad tika uzcelta koka baznīca un nodota jezuītu aprūpē. Pirms tam tā bija Indricas filiāle. Pēc Rīgas diecēzes atjaunošanas no Krāslavas draudzes izveidojās vel trīs jaunas draudzes — Kombuļu draudze (1919), Skaistas draudze (1920), Borovkas draudze (1932). Draudzei ir desmit kapsētas — Krāslavas kapsēta, Gintautas kapsēta, Gribuļu kapsēta, Naudišu kapsēta, Pastoru kapsēta, Pukjanu kapsēta, Vecelišku kapsēta, Vilmaņu kapsēta, Ūdrīšu kapsēta, Kačānu kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Jāzepa svētki, Svētā Pētera un Svētā Pāvila svētki, Svētā Ludvika svētki, Vissvētās Trīsvienības svētki, Svētā Donāta svētki.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuKrāslavas baznīca ir joniešu stila beztorņu mūra trīsnavu celtne ar skārda jumtu un akmens plākšņu grīdu. Tā ir, neskaitot presbitēriju un priekštelpas, 42 metrus gara, 26 metrus plata un 22 metri augsta. Baznīcas dārzu ieskauj mūra žogs. Baznīcas dārzā atrodas 1838. gadā celtā zvannīca, kurā atrodas 1787. gadā atlietais zvans "Ludvigs", 17 pudus un 27 mārciņas smags, 1853. gada zvani "Donāts", 25 pudus un 39 mārciņas smags un "Konrāds".[5] Zem baznīcas atrodas grāfu Plāteru dzimtas kapenes.
Interjers
labot šo sadaļuDievnamā aplūkojamas itāliešu gleznotāja Filipa Kastaldi (1730-1814) laikā no 1760. līdz 1762. gadam veidotais fresku cikls, centrālā un sānu altāru optiskos gleznojumus, kas saistīti ar Svētā Ludvika krusta kara epizodi. Baznīcas koros ir redzamas 18. gadsimta 60. gadu baznīcas dibinātāju, Plāteru portreti.
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 7. janvārī.
- ↑ «www.latvia.travel». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. janvārī. Skatīts: 2012. gada 7. janvārī.
- ↑ www.visitlatgale.com
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 203. - 204.lpp.
- ↑ «www.latvia.travel/lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. janvārī. Skatīts: 2012. gada 7. janvārī.