Inta (pilsēta)
Inta (krievu un komi: Инта) ir pilsēta Komi republikā Krievijas Federācijā. Tajā dzīvo 35 240 iedzīvotāju. Inta atrodas Lielās Intas upes kreisajā krastā (Pečoras baseins), 608 km no Siktivkaras.
Inta | ||
---|---|---|
![]() Igaunijas zviedru ieslodzītā Artura Tamveliusa projektētais Intas ūdenstornis (1953-1954) | ||
| ||
Atrašanās vieta Krievijā | ||
Koordinātas: 66°02′00″N 60°08′00″E / 66.03333°N 60.13333°EKoordinātas: 66°02′00″N 60°08′00″E / 66.03333°N 60.13333°E | ||
Dibināta | 1954 | |
Iedzīvotāji (2008) | ||
• pilsēta | 35 240 | |
• aglomerācija | 40 032 | |
Laika josla | UTC+3 (UTC+3) | |
Mājaslapa | http://www.gorod-inta.ru/ | |
![]() |
Soda nometneLabot
No 1941. līdz 1948. gadam Intā atradās Intas Gulaga nometne jeb Intalags (krievu: Инти́нский исправи́тельно-трудово́й ла́герь, Инталаг), kurā ieslodzītie bija spiesti strādāt ogļu raktuvēs. 1948. gada 28. februārī to pārveidoja par Minlagu (Минлаг, Минеральный лагерь — "Minerālā nometne") jeb 1. Īpašo nometni (Особый лагерь № 1) politieslodzītajiem ārzemniekiem. Pēc Staļina nāves 1954. gadā to pārdēvēja par "Minerālo labošanas darbu nometni" (Минеральный ИТЛ).
Piemineklis "Dzimtene"Labot
1956. gadā represētais latviešu tēlnieks Eduards Sidrabs Intas Austrumu kapsētā izveidoja pieminekli "Dzimtenei". Piemineklī atveidotais sievietes tēls latviešu tautas tērpā bija pret latviešu tautu vērsto represijas upuru piemiņas simbols.
2008. gadā Latvijas un Krievijas Federācijas valdības noslēdza starpvalstu vienošanos par abu pušu kara un represiju upuru piemiņas saglabāšanu un piemiņas vietu iekārtošanu abās valstīs.
2012. gada augustā pieminekli restaurēja, taču 2020. gadā to apgānīja ar kāškrustu simboliem.[1]
Ārējās saitesLabot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Inta.
AtsaucesLabot
- ↑ Krievijā apgānīts Staļina režīma represijās mirušo Latvijas pilsoņu piemineklis LETA 2020. gada 13. aprīlī
Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |