Protosīnājas raksts

Protosīnājas raksts ir senākā zināmā fonogrāfiskā rakstu sistēma. Cēlies no ēģiptiešu hieroglifu raksta. Tiek uzskatīts, ka no protosīnājas raksta cēlušies feniķiešu un Dienvidarābijas rakstības, kas ir pamatā gandrīz visiem mūsdienu alfabētiem, abdžadiem, abugidām un sillabiskajiem alfabētiem. Dažkārt protosīnājas raksts tiek dēvēts arī par protokanaānas, paleofeniķiešu vai paleoebreju rakstu.

Protosīnājas raksts
Tips	abdžads
Valodas	semītu valodas
Laika periods	19.—15. gadsimts p.m.ē.
Raksta virziens	no labās uz kreiso
Izcelsmes rakstība	Ēģiptiešu hieroglifi  → Hieratika   → Protosīnājas raksts
Atvasinātās sistēmas	feniķiešu raksts, Dienvidarābijas raksts, Ziemeļarābijas raksts
ISO 15924	Psin (103)

Lielāko daļu no zināmajiem aptuveni 40 uzrakstiem un uzrakstu fragmentiem 1904.—1905. gada ziemā senajās tirkīza raktuvēs Sarābit el Hādimā Sīnāja pussalas rietumos atklāja angļu arheologi Hilda un Flinderss Petri. Daži īsi uzraksti vēlākos laikos atrasti Kanaānā mūsdienu Palestīnā un Vādī el Holā netālu no Luksoras Nīlas ielejā. Pētnieki noteica, ka rakstība cēlusies no ēģiptiešu hieroglifiem, bet atšķirībā no tās nav logogrāfiska, bet ir fonogrāfiska. Protosīnājas rakstu paraugi atrasti starp ievērojami daudzskaitlīgākajiem hieroglifu un hieratikas uzrakstiem, kas lika domāt, ka tos radījusi no ēģiptiešiem atšķirīga ļaužu kopiena.

Sarābīt el Hādimas uzrakstus 10 gadus vēlāk daļēji atšifrēja britu eģiptologs Alans Gārdiners, kurš noteica, ka uzraksti ir senā semītu valodā un ir reliģiska satura.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Protosīnājas raksts.