Svētais Kirils, arī Konstantīns Filozofs, (dzimis Grieķijā, Salonikos827. gadā, miris Romā869. gada 4. februārī) bija Bizantijas mūks, teologs un valodnieks. Viņu kopā ar viņa brāli Metodiju uzskata par Glagolicas alfabēta — kirilicas priekšteča — izveidotāju. Pēc 862. gada Bizantijas imperators brāļus sūtīja sludināt slāviem Lielmorāvijā, visticamāk tagadējā MorāvijāČehijā,[1] kur viņi izveidoja alfabētu slāvu skaņu atveidei un tulkoja svētos rakstus, uz Saloniku slāvu dialekta pamata izveidodami senbaznīcslāvu valodu.[2] Svētā Kirila vārdā nosaukta kirilica, daudzu slāvu tautu rakstība, lai gan viņš netiek uzskatīts par tās izveidotāju.
Kirils Metodijs Methodius Jana Matejko glezna, 1885. gads
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svētais Kirils.
