Tamaņas pussala
Tamaņas pussala (krievu: Таманский полуостров) ir ap 65 km gara un platākajā vietā līdz 38 km plata pussala Krasnodaras novadā Krievijā. Ziemeļos to apskalo Azovas jūras Tamaņas līcis, rietumos Kerčas šaurums to atdala no Krimas Kerčas pussalas, dienvidos apskalo Melnā jūra. Krasti zemi, līčaini.[1] Piekrastē vairāki limāni. Pussalas ziemeļaustrumos Azovas jūrā ietek Kubaņas upe. Raksturīgi dubļu vulkāni. Naftas un gāzes atradnes.
| Tamaņas pussala | |
|---|---|
 Dubļu vulkāns Tamaņas pussalā | |
  Tamaņas pussala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Krievija |
| Koordinātas | 45°11′8″N 36°47′28″E / 45.18556°N 36.79111°EKoordinātas: 45°11′8″N 36°47′28″E / 45.18556°N 36.79111°E |
| Platība | 2000 km² |
| Garums | 65 km |
| Platums | 32—38 km |
| Augstākais kalns | 164 m |
| Administrācija | |
| Valsts |
 Krievija |
| Adm. vien. | Krasnodaras novads |
| Lielākā pilsēta | Tamaņa |
 Tamaņas pussala Vikikrātuvē | |
Vēsture labot šo sadaļu
Senie mednieki un vācēji apdzīvoja Tamaņas pussalu eopleistocēna laikā, par ko liecina tādas agrā paleolīta apmetnes, kā Kermeka (pirms 2,1—1,8 mlj. gadiem) un Rodniki (pirms 1,6—1,2 mlj. gadiem), kas atrodas Pieazovas dienvidos. Pie agrā paleolīta ir pieskaitāmas arī tādas apmetnes, kā Bogatiri (1,2—1,0 mlj. gadu), Rodniki 2, 3, 4.[2]
Senatnē pussalu apdzīvoja skitu ciltis. Antīkajā laikā tā kļuva par Bospora valsts daļu, kurā dzīvoja grieķi, sarmāti un vietējās ciltis. Tamaņas pussalā atradās grieķu kolonijas Hermonasa un Fanagorija. 4. gadsimtā pussalu iekaroja huņņi, bet pēc tam tā bija Lielās Bulgārijas centrs un 7. gadsimta vidū nonāca hazāru rokās. Pēc tam, kad 969. gadā Hazāru kaganātu sakāva Kijevas kņazs Svjatoslavs, pussalu ieņēma Kijevas Krievzeme, un uz tās izveidojās Tmutarkaņas kņaziste, kuru pārvaldīja Vladimira Lielā dēls, Mstislavs Drosmīgais.
12. gadsimta sākumā šī kņaziste beidza pastāvēt un pussalu apdzīvoja galvenokārt čerkesu ciltis.
1239. gadā pussalu izlaupīja mongoļi, bet pēc tiem, līdzīgi kā Krimā, šeit nostiprinājās dženovieši, kas pārvaldīja pussalu līdz 1483. gadam. Viņus izspieda jaunizveidotā Krimas haniste. Pēc 1783. gada neilgu laika periodu Tamaņas pussala bija iekļauta Osmaņu impērijas sastāvā, līdz 1787—1792. gada Krievu-turku kara rezultātā tā tika inkorporēta Krievijas impērijā. Katrīna II 1788. gadā izdeva rīkojumu, kas pavēlēja Zaporožjes kazakiem pārcelties vai nu uz Kerču, vai arī uz Tamaņas pussalu. 1792. gada 25. augustā kazaki izcēlās Tamaņas krastā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 686. lpp.
- ↑ Щелинский В. Е. Кермек — стоянка начальной поры раннего палеолита в Южном Приазовье // Фундаментальные проблемы археологии, антропологии и этнографии Евразии: К 70-летию академика А. П. Деревянко. Отв. ред. В. И. Молодин, М. В. Шуньков. Новосибирск.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tamaņas pussala.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)