Armēnijas kalniene

Armēnijas kalniene
	Ararats Armēnijas kalnienē
Kontinents	Āzija
Valstis	Armēnija; Azerbaidžāna; Gruzija; Irāka; Irāna; Sīrija; Turcija
Platība	400 000 km2
Augstākais kalns	Ararats
Augstums	5137 m
Koordinātas	40°N 42°E / 40°N 42°EKoordinātas: 40°N 42°E / 40°N 42°E
	Armēnijas kalniene Armēnijas kalniene Armēnijas kalniene
	Armēnijas kalniene Vikikrātuvē

Armēnijas kalniene (armēņu: Հայկական լեռնաշխարհ, Haykakan leṙnašxarh; azerbaidžāņu: Ermənistan yaylası; gruzīnu: სომხეთის მთიანეთი, Somkhetis mtianeti; arābu: المرتفعات الأرمنية, al Murtafaeat al 'Arminia; persiešu: سرزمین کوهستانی ارمنستان; turku: Ermeni Yaylası) ir kalnu sistēma Āzijā, Anatolijā un Kaukāzā.^[1] Lielākā daļa atrodas Turcijas teritorijā, bet iestiepjas arī Gruzijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Irānā, Irākā un Sīrijā. Plašākā nozīmē ietver arī Mazo Kaukāzu, Armēnijas Tauru un Kurdistānas kalnus. Kalniene ir galvenais reģions, kurā veidojusies armēņu nācija. Nosaukumu «Armēnijas kalniene» 1843. gadā ieviesa vācu ģeologs Hermans Abihs (Hermann Abich) savā darbā Über die geologische Natur des armenischen Hochlandes.^[2]

Ģeogrāfija

Armēnijas kalniene izvietojusies starp Anatolijas plato rietumos, Kaukāzu ziemeļos, Kūras-Araksas zemieni ziemeļaustrumos, Irānas kalnieni dienvidaustrumos un Mezopotāmijas zemieni dienvidos. Kalnienes centrālo daļu aizņem Armēnijas plato, kur dominē kalnu stepes un pustuksnešu ainava, bet to ieskauj Austrumpontijas kalni ziemeļos, Mazais Kaukāzs austrumos un Austrumtaurs dienvidos, kur savukārt dominē mitrs piejūras klimats.

Kalnieni veido mezozoja un kainozoja vulkāniskie un nogulumieži ar granatoīdu un hiperbazītu intrūzijām. Dzelzs, mangāna, hroma, vara, arsēna, polimetāla rūdu, vārāmās sāls un akmeņogļu atradnes. Augstākie vulkāniskie masīvi ir Ararats (5165 m), Sebalans (4811 m), Džilo (4168 m) un Aragacs (4090 m). Vairākas tektoniskas ieplakas, no kurām lielākā ir Ararata līdzenums. Armēnijas kalnienē sākas Eifrata, Tigra, Kūra, Araksa un citas upes. Padziļinājumos vairāki ievērojami ezeri, lielākie no kuriem ir Vanas ezers, Sevana ezers un Urmijas ezers.

Vēsture

Kalnienes reģions zināms kopš dzelzs laikmeta kā Urartu. Vēlāk zināma kā Lielā Armēnija (Armenia Major), kas līdztekus Mazajai Armēnijai, Sofēnai un Kommagenai bija viens no četriem armēņu ģeopolitiskajiem reģioniem. Lielāko daļu zināmās vēstures armēņi bijuši kalnienes pamatiedzīvotāji līdz 1915. gada armēņu genocīdam, kad kristieši tika padzīti no kalnienes Turcijas daļas.

Atsauces

↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 57. lpp.
↑ «Г.У.Мелик-Адамян, Х.В.Хачанов. Герман Абих - первооткрыватель «Армянского Нагорья»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2022. gada 14. decembrī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Armēnijas kalniene.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

[1] Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 57. lpp.

[2] «Г.У.Мелик-Адамян, Х.В.Хачанов. Герман Абих - первооткрыватель «Армянского Нагорья»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. janvārī. Skatīts: 2022. gada 14. decembrī.

[1]

[2]