Meshetas grēda

grēda Gruzijā
(Pāradresēts no Meshetijas grēda)

Meshetas grēda, arī Adžārijas—Imeretijas grēda un Meshetijas grēda,[1] ir kalnu grēda Kaukāza kalnu sistēmā, viena no galvenajām Mazā Kaukāza grēdām. Atrodas Gruzijas dienvidrietumu daļā.

Meshetas grēda
Meshetas grēda
Meshetas grēda Abastumani apkaimē
Kontinents Āzija
Valstis Karogs: Gruzija Gruzija
Ģeogrāfiskais apgabals Kaukāzs
Ietilpst Mazajā Kaukāzā
Garums 140 km
Platums 45 km
Augstākais kalns Mepisckaro
Augstums 2850 m
Koordinātas 41°50′26″N 42°39′47″E / 41.84056°N 42.66306°E / 41.84056; 42.66306Koordinātas: 41°50′26″N 42°39′47″E / 41.84056°N 42.66306°E / 41.84056; 42.66306
Meshetas grēda (Gruzija)
Meshetas grēda
Meshetas grēda
Meshetas grēda Vikikrātuvē

Grēdas garums ir 140—150 km, un tās augstākais punkts ir Mepisckaro kalns 2850 m augstumā virs jūras līmeņa. Grēda stiepjas no Melnās jūras krasta līdz Kuras ielejai, aiz kuras turpinās uz austrumiem kā Trialeti grēda. Kalnos ir liels nokrišņu daudzums. Teritorija ap Mtirala kalnu Adžārijā bija nokrišņiem bagātākais reģions Padomju Savienībā, un tas ir arī mitrākais Kaukāza apgabals ar gada nokrišņiem aptuveni 4500 mm gadā. No Meshetas grēdas plūst vairākas upes — Supsa, Adžārisckali un Natanebi.

Meshetas grēdas pamatmateriāls ir zemūdens fliša nogulumi un vulkāniskie ieži — tufs un andezīts.

Flora un fauna

labot šo sadaļu

Meshetas grēdas nogāzes ir bagātas ar endēmām un reliktām sugām,[2] un tās galvenokārt klāj lapu koku meži (ozoli, kastaņas, kļavas, skābarži, dižskābarži) zem 1200 m virs jūras līmeņa un skujkoku meži (egles, baltegles un retumis priedes) no 1200 līdz 1800 m. Lielākos augstumos sastopamas subalpīnās un alpīnās pļavas, kuras siltajā gadalaikā tiek izmantotas kā ganības.

Dabas aizsardzība

labot šo sadaļu

14% no grēdas teritorijas ir iekļauti trijos Gruzijas nacionālajos parkos — Boržomi—Haragauli, Kintriši un Mtirala.[2] Tās piekājē un nogāzēs izvietoti vairāki minerālūdeņu un klimatiskie kūrorti.

Attēlu galerija

labot šo sadaļu
  1. Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 658. lpp.
  2. 2,0 2,1 Refugial Forest from the Western Lesser Caucasus Levan Mumladze, Giorgi Chaladze, Zezva Asanidze, Salome Saghinadze, Ema Khachidze 2008