Meshetas grēda

Meshetas grēda
	Meshetas grēda Abastumani apkaimē
Kontinents	Āzija
Valstis	Gruzija
Ģeogrāfiskais apgabals	Kaukāzs
Ietilpst	Mazajā Kaukāzā
Garums	140 km
Platums	45 km
Augstākais kalns	Mepisckaro
Augstums	2850 m
Koordinātas	41°50′26″N 42°39′47″E / 41.84056°N 42.66306°EKoordinātas: 41°50′26″N 42°39′47″E / 41.84056°N 42.66306°E
	Meshetas grēda
	Meshetas grēda Vikikrātuvē

Meshetas grēda, arī Adžārijas—Imeretijas grēda un Meshetijas grēda,^[1] ir kalnu grēda Kaukāza kalnu sistēmā, viena no galvenajām Mazā Kaukāza grēdām. Atrodas Gruzijas dienvidrietumu daļā.

Ģeogrāfija

Grēdas garums ir 140—150 km, un tās augstākais punkts ir Mepisckaro kalns 2850 m augstumā virs jūras līmeņa. Grēda stiepjas no Melnās jūras krasta līdz Kuras ielejai, aiz kuras turpinās uz austrumiem kā Trialeti grēda. Kalnos ir liels nokrišņu daudzums. Teritorija ap Mtirala kalnu Adžārijā bija nokrišņiem bagātākais reģions Padomju Savienībā, un tas ir arī mitrākais Kaukāza apgabals ar gada nokrišņiem aptuveni 4500 mm gadā. No Meshetas grēdas plūst vairākas upes — Supsa, Adžārisckali un Natanebi.

Meshetas grēdas pamatmateriāls ir zemūdens fliša nogulumi un vulkāniskie ieži — tufs un andezīts.

Flora un fauna

Meshetas grēdas nogāzes ir bagātas ar endēmām un reliktām sugām,^[2] un tās galvenokārt klāj lapu koku meži (ozoli, kastaņas, kļavas, skābarži, dižskābarži) zem 1200 m virs jūras līmeņa un skujkoku meži (egles, baltegles un retumis priedes) no 1200 līdz 1800 m. Lielākos augstumos sastopamas subalpīnās un alpīnās pļavas, kuras siltajā gadalaikā tiek izmantotas kā ganības.

Dabas aizsardzība

14% no grēdas teritorijas ir iekļauti trijos Gruzijas nacionālajos parkos — Boržomi—Haragauli, Kintriši un Mtirala.^[2] Tās piekājē un nogāzēs izvietoti vairāki minerālūdeņu un klimatiskie kūrorti.