Kolhīdas zemiene

Kolhīdas zemiene (gruzīnu: კოლხეთის დაბლობი) ir aluviāls līdzenums Gruzijas rietumos, Rioni upes lejtecē. Izvietojusies Melnās jūras austrumu piekrastē; no ziemeļiem to norobežo Lielais Kaukāzs, no dienvidiem — Mazais Kaukāzs. Līdzenumam trīsstūrveida forma; garums rietumu—austrumu virzienā un platums piekrastē ap 100 km.[1] Mitrs subtropu klimats, vidējā temperatūra janvārī 4,5—6 °C, jūlijā — 23—24 °C. Nokrišņi līdz 2000 mm gadā, augsta purvainība. Attīstīta lauksaimniecība, audzē subtropu kultūras: citrusi, tēja. Naftas un gāzes atradnes, minerālūdeņi. Lielākās upes ir Rioni, Khodora, Inguri, Supsa. Lielākās pilsētas ir Kutaisi, Poti, Zugdidi.

Kolhīdas zemiene
Kolhīdas zemiene
Gubisckali upe Kolhīdas zemienē
Kontinents Āzija
Valstis Karogs: Gruzija Gruzija
Ietilpst Kaukāzs
Garums ap 100 km
Platums ap 100 km
Koordinātas 42°7′N 42°13′E / 42.117°N 42.217°E / 42.117; 42.217Koordinātas: 42°7′N 42°13′E / 42.117°N 42.217°E / 42.117; 42.217

Kolhīdas zemienē 6. gadsimtā p.m.ē. radās grieķu kolonijas, vēlāk izveidojās Kolhīdas valsts, kas pastāvēja līdz 2. gadsimtam p.m.ē. Mūsdienās ietilpst Gurijas, Imeretijas un Megrelijas-Augšsvanetijas mharēs, bet ziemeļrietumu daļa — pašpasludinātajā, bet starptautiski neatzītajā Abhāzijā.

AtsaucesLabot

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 366. lpp.