Voldemārs fon Knīrīms (vācu: Johann Karl Woldemar von Knieriem, 1849—1935) bija Rīgas Politehniskās augstskolas lauksaimniecības profesors (no 1880) un Rīgas Politehniskā institūta direktors (1906—1916). Viņa vadībā 1915. gadā Rīgas Politehnisko institūtu Pirmā pasaules kara dēļ evakuēja uz Krieviju.

Voldemārs fon Knīrīms
Voldemārs fon Knīrīms ap 1900. gadu
Voldemārs fon Knīrīms ap 1900. gadu
Personīgā informācija
Dzimis 1849. gada 13. augustā
Mūrmuiža, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1935. gada 14. janvārī (85 gadi)
Rīga Karogs: Latvija Latvija
Tautība vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne lauksaimniecība
Alma mater Tērbatas Universitāte

Baltijas Tehniskās augstskolas rektors (1918).

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1849. gada 13. (1.) augustā Mūrmuižas īpašnieka Johana Augusta fon Knīrīma ģimenē.[1] Mācījās Bērzaines ģimnāzijā (1863—1868). Studēja tieslietas, tautsaimniecību un ķīmiju Tērbatas Universitātē (1869—1872), pēc kuras beigšanas papildinājās Heidelbergas Universitātē (1872—1873). Bija Tērbatas Universitātes asistents (1873—1880), privātdocents (1874—1876). 1875. gadā aizstāvēja Dr. oec. grādu un strādāja par lauksaimniecības ķīmijas docentu (1876—1880), no 1877. gada vienlaikus bija arī Minhenes Veterinārā institūta zoohigiēnas docents.

1880. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur bija Rīgas politehniskās augstskolas lauksaimniecības profesors. No 1882. gada vadīja augstskolas pētījumu saimniecību Pēterniekos (Versuchsfarm Peterhof). 1890. gadā ieguva savā īpašumā Skangaļu muižu tagadējā Cēsu novadā, kur iekārtoja savu vasaras māju. Bija Rīgas Politehniskā institūta direktors (1906—1916). 1912. gadā nodibināja Purvu kultūru pētniecisko staciju (Station für Moorkultur) Pēterniekos. 1915. gadā evakuējās līdz ar institūtu uz Petrovsku-Razumovsku Krievijā.

Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas Knīrīms atgriezās dzimtenē un 1918. gadā kļuva par jaundibinātās Baltijas Tehniskās augstskolas Rīgā (Baltische Technische Hochschule) rektoru. Latvijas brīvības cīņu laiku pavadīja Vācijā, 1920. gadā atgriezās Latvijā, bija Herdera institūta docents (1920—1925). Mūža nogali pavadīja Skangaļu muižā, kur pie viņa vasarās ciemojās arī mazmazdēls Ūlofs Palme (1927—1986) ar vecākiem, vēlākais Zviedrijas premjerministrs.

Miris 1935. gada 14. janvārī Rīgā.


Priekštecis:
Pauls Valdens
Rīgas Politehniskā institūta direktors
1906. gads — 1916. gads
Pēctecis:
Pauls Valdens
Priekštecis:
Baltijas Tehniskās augstskolas rektors
1918. gads
Pēctecis:

Ārējās saites

labot šo sadaļu