Kauguru pagasts
Kauguru pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Brenguļu, Kocēnu, Liepas un Mārsnēnu pagastiem un Valmieras pilsētu. Pagastu šķērso reģionālie autoceļi Valmiera-Smiltene (P18) un Valmiera-Cēsis-Drabeši (P20), kā arī dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži (stacija Bāle).
| Kauguru pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Valmieras novads |
| Centrs: | Mūrmuiža |
| Kopējā platība:[1] | 87,8 km2 |
| • Sauszeme: | 85,8 km2 |
| • Ūdens: | 2,1 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 326 |
| Blīvums (2024): | 15,5 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1866. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Kauguru pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuPagastā nav ezeru, bet ir vairākas Gaujas attekas un vecupes, kas veido vecupju ezeriņus.
Upes
labot šo sadaļuCauri pagastam tek upes: Gauja, Miegupīte, Adzele, Grūžupe un Mīļuma
Vēsture
labot šo sadaļuPirmais Kauguru pagasta vecākais — Mārcis Balodis ievēlēts 1866. gadā.[4] Pēc 1920. gada agrārreformas Kauguru muižu (Kaugershof) ar Jauno, Līzbetes, Stantes un Tauriņu pusmuižām sadalīja 95 vienībās (no tām 3 bijušās rentes mājas) 1212 ha kopplatībā. Muižas centra ēkas piešķīra Latvijas Kara ministrijai.[5] 1933. gadā Valmieras apriņķa Kauguru pagastam pievienoja Mūrmuižas pagastu. 1935. gadā Kauguru pagasta platība bija 91 km² un tajā dzīvoja 976 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Kauguru un Mūru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Valmieras rajona Kauguru ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Mūru ciemu, bet daļu Kauguru ciema teritorijas 1977. gadā iekļāva Valmieras pilsētā.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kauguru pagasts kā viena no administratīvajām teritorijām iekļāvās Beverīnas novadā. 2021. gadā Beverīnas novadu iekļāva Valmieras novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļuIedzīvotāji
labot šo sadaļuLielākās pagasta apdzīvotās vietas ir Mūrmuiža (pagasta un novada centrs), Līči, Kauguri, Kaugurmuiža, Sapas, Jaunāmuiža.
Nacionālais sastāvs:
- latvieši - 85,8%;
- krievi - 8%;
- baltkrievi - 2,6%;
- citas tautības - 3,6%.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Voldemārs fon Knīrīms (1849—1935), Rīgas Politehniskā institūta lauksaimniecības profesors un direktors
- Jānis Endzelīns (1873—1961) latviešu valodnieks, salīdzināmās valodniecības pamatlicējs Latvijā,
- Jānis Asars (rakstnieks) (1877—1908), rakstnieks, revolucionārs, literatūrkritiķis un publicists
- Arvēds Sukurs (1882—1942), latviešu ārsts psihiatrs.
- Hermanis Enzeliņš (1867—1953), Latvijas sabiedrisks darbinieks un politiķis.
- Oskars Melbārdis (1988), latviešu bobslejists, Soču olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvējs, 2016. gada pasaules čempions
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ «Kauguru pagasta vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. augustā. Skatīts: 2010. gada 13. martā.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 16246. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
Ārējās saites
labot šo sadaļu.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |