PSRS Jūras kara flote (krievu: Военно-морской флот СССР, ВМФ СССР), PSRS JKF, saukta arī par Sarkano floti, bija PSRS Bruņoto spēku veids — jūras spēki.

PSRS Jūras kara flote
Военно-морской флот СССР
PSRS Jūras kara flotes karogs (1950—1992)
Valsts Krievijas SFPR (1918–1922)
Karogs: Padomju Savienība PSRS (1922–1991)
Pastāvēšanas laiks 1918—1991
Pakļautība PSRS Aizsardzības ministrija (kopš 1953. gada)
Daļa no PSRS Bruņotie spēki
Karaspēka veids jūras spēki
Karavīru skaits 467 000 (1984)[1]
1 053 kuģi (1990)
Militārās operācijas

Izveidošana labot šo sadaļu

PSRS JKF priekšteči bija Republikas (KSFPR) Jūras spēki, kuri tika izveidoti no Krievijas Impērijas flotes atliekām Krievijas pilsoņu kara laikā un līdz 1936. gadam atradās Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas sastāvā. 1937. gadā tie izdalīti kā atsevišķs bruņoto spēku veids ar turpmāko nosaukumu PSRS JKF.

Sastāvs labot šo sadaļu

PSRS JKF bija iedalīta četrās lielās flotēs: Ziemeļu, Klusā okeāna, Melnās jūras un Baltijas flotē, kā arī Ļeņingradas Jūras spēku bāzē, kas tieši bija pakļauta PSRS JKF virspavēlniekam. Vēl tai bija Kaspijas flotile, kā arī dažādos laikos pastāvējušas citas jūru, upju un ezeru flotiles.

Padomju flotē bija pārstāvēti šādi karaspēka veidi: virsūdens spēki, zemūdens spēki, jūras aviācija, jūras kājnieki, piekrastes artilērija.

Otrajā pasaules karā labot šo sadaļu

 
Desantētie padomju jūrnieki uzstāda PSRS JKF karogu Portartūrā 1945. gada 1. oktobrī

PSRS JKF piedalījās karā pret Somiju.

Lielā Tēvijas kara pirmajās dienās PSRS JKF zaudējumi bija nelieli salīdzinājumā ar Sarkano armiju, ko dažādā vēstures literatūrā skaidro ar naktī uz 1941. gada 22. jūniju PSRS JK flotē ieviesto gatavību numur 1 (augstākā kaujas gatavība) vai ar to, ka PSRS JKF nebija pirmšķirīgs mērķis uzbrūkošajiem vācu spēkiem. 1941. gada 25. jūnijā PSRS JKF karakuģi uzbruka Konstancas ostai. Saglabātā jūras aviācija, cita starpā, 1941. gadā no 7. augusta līdz 5. septembrim, paceļoties no Sāmsalas, bombardēja Berlīni.

PSRS JKF piedalījās Tallinas evakuācijā, Odesas, Ļeņingradas un Sevastopoles aizstāvēšanā, lendlīzes transporta kuģu apsargāšanā.

1942. gada sākumā no sarkanflotiešiem un virsniekiem sāka formēt vienības karošanai sauszemē, turpmāk simtiem tūkstošu padomju jūrnieku piedalījās kaujās par Maskavu, Staļingradu un citās.

JKF zemūdenes torpedējot gremdēja Vācijas un tās sabiedroto kara un transporta kuģus.

Karā pret Japānu PSRS JKF jūras kājnieki un jūrnieki piedalījās Dienvidsahalīnas, Kuriļu salu, Gensanas un Portartūras ieņemšanā.[2]

Aukstajā karā labot šo sadaļu

 
Smagais aviācijas kreiseris "Kijev" 1985. gadā. 1993. gadā izvadīts no flotes sastāva, atbruņots un pārdots nezināmām personām, vēlāk to nopirka Ķīnas valdība. Kopš 2003. gada tas pārtaisīts par tematisko parku Tiaņdzjiņā

Aukstā kara laikā (1945—1991) padomju flote veidoja lielu daļu no Padomju Savienības stratēģiskās plānošanas konflikta gadījumā ar pretinieku lielvaru, ASV.[3] Aukstā kara laikā bija liela nozīme vai nu konfrontācijā ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju Rietumeiropā, vai varas parādīšanā, lai saglabātu savu ietekmes sfēru Austrumeiropā.[4]

1967.—1971. gadā izveidotas PSRS JKF operatīvās eskadras: 5. Vidusjūrā, 7. Atlantijas okeānā, 8. Indijas okeānā un Persijas līcī, 10. Klusajā okeānā, 17. Kamranā (Vjetnamā).

Likvidācija labot šo sadaļu

Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Krievijas Federācija mantoja lielāko daļu Padomju kara flotes un pārveidoja to par Krievijas Jūras kara floti, bet mazākas daļas kļuva par pamatu jauno neatkarīgo pēcpadomju valstu flotēm.

Pavēlnieki labot šo sadaļu

Vārds Dienesta pakāpe Amats Laika posms amatā
Pāvels Dibenko matrozis KSFPR jūras lietu Tautas komisārs X 1917 — III 1918
Vasīlijs Altfaters kontradmirālis Republikas Jūras spēku pavēlnieks IV 1918 — I 1919
Jevgēnijs Berenss 1. ranga kapteinis Republikas Jūras spēku pavēlnieks IV 1919 — II 1920
Aleksandrs Nemics kontradmirālis Republikas Jūras spēku pavēlnieks II 1920 — XI 1921
Eduards Panceržanskis 2. pakāpes mīnu virsnieks Republikas Jūras spēku pavēlnieks XI 1921 — XII 1922
PSRS Jūras spēku priekšnieks XII 1922— XII 1924
Vjačeslavs Zofs / PSRS Jūras spēku priekšnieks XII 1924 — VIII 1926
Romualds Muklevičs / PSRS Jūras spēku priekšnieks VIII 1926 — VI 1931
Vladimirs Orlovs 1. ranga flotes flagmanis

(no 1935. gada)

Sarkanās armijas Jūras spēku priekšnieks VI 1931 — VIII 1937
Mihails Viktorovs 1. ranga flotes flagmanis Sarkanās armijas Jūras spēku priekšnieks VIII—XII 1937
Pjotrs Smirnovs 1. ranga armijas komisārs PSRS JKF Tautas komisārs XII—VI 1938
Pjotrs Smirnovs-Svetlovskis 2. ranga flotes flagmanis PSRS JKF Tautas komisāra pienākumu izpildītājs VI—IX 1938
Mihails Frinovskis 1. ranga armijas komandieris PSRS JKF Tautas komisārs IX 1938 — III 1939
Nikolajs Kuzņecovs 2. ranga flotes flagmanis,

admirālis no 1940. gada, flotes admirālis no 1944. gada

PSRS JKF Tautas komisārs IV 1939 — II 1946
PSRS JKF virspavēlnieks, PSRS bruņoto spēku Tautas komisāra vietnieks II 1946 — I 1947
Ivans Jumašavs admirālis PSRS JKF virspavēlnieks, PSRS bruņoto spēku Tautas komisāra vietnieks I 1947 — II 1950
PSRS jūras kara ministrs II 1950 — VII 1951
Nikolajs Kuzņecovs viceadmirālis,

flotes admirālis no 1953. gada,

Padomju Savienības flotes admirālis no 1955. gada

PSRS jūras kara ministrs VII 1951 — III 1953
PSRS JKF virspavēlnieks, PSRS aizsardzības ministra vietnieks III 1953 — XII 1955
Sergejs Gorškovs admirālis,

flotes admirālis no 1962. gada, Padomju Savienības flotes admirālis no 1967. gada

PSRS JKF virspavēlnieks, PSRS aizsardzības ministra vietnieks I 1956 — XII 1985
Vladimirs Černavins flotes admirālis PSRS JKF virspavēlnieks, PSRS aizsardzības ministra vietnieks XII 1985 — VIII 1992
Slīprakstā norādītas Krievijas Impērijas flotē piešķirtās dienesta pakāpes. Sarkanajā armijā līdz 1935. gadam dienesta pakāpju nebija.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. https://web.archive.org/web/20150904063407/http://fas.org/irp/dia/product/smp_84_ch3.htm
  2. В.К. Красунов, А.И. Ермаков. Великие русские полководцы и флотоводцы. Издательство Центрополиграф, 2011. ISBN 978-5-227-02579-1.
  3. Norman C. Polmar, Thomas A. Brooks. Admiral Gorshkov: The Man Who Challenged the U.S. Navy. Naval Institute Press, 2019-03-15. ISBN 978-1-68247-332-0.
  4. Kurt Gottfried, Paul Bracken. Reforging European Security: From Confrontation To Cooperation. Routledge, 2019-06-26. ISBN 978-1-000-30934-8.

Ārējās saites labot šo sadaļu