Turkestānas APSR (krievu: Туркестанская АССР) bija viena no Krievijas PFSR autonomajām republikām Vidusāzijā, Krievijas Turkestānas teritorijā. Tā robežojās ar Persijas un Afganistānas valstīm dienvidos, Krievijas PFSR Kirgīzu APSR ziemeļos, Kaspijas jūru austrumos un Ķīnu rietumos.

Туркестанская Автономная Советская Социалистическая Республика
Turkestānas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika
Krievijas PFSR autonomā republika

1918 – 1924
 

 

Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Location of Turkestānas APSR
Location of Turkestānas APSR
Krievijas PFSR piederošās Vidusāzijas karte ar Turkestānas APSR (1922).
Pārvaldes centrs Taškenta
Valdība Padomju republika
Vēsturiskais laikmets Starpkaru periods
 - Dibināta 1918. gada 30. aprīlī
 - Likvidēta 1924. gada 27. oktobrī
Nauda PSRS rublis

Vēsture labot šo sadaļu

Pēc zaudētā Krimas kara (1853—1856) Krievijas Impērija sāka ekspansiju Vidusāzijā, sākot Krievijas Turkestānas veidošanu. 1865. gadā krievu karaspēks ieņēma Taškentu, ko 1867. gadā pasludināja par jaundibinātās Turkestānas ģenerālgubernatūras centru, bet 1868. gadā bijušo Timura galvaspilsētu Samarkandu. Buhāras emirāts kļuva par Krievijas Impērijas protektorātu 1868. gadā, Hivas haniste 1873. gadā, bet Kokandas haniste pēc sacelšanās 1876. gadā tika likvidēta.

Pēc tam, kad Krievijas pilsoņu kara laikā Krievijas Turkestānu, kā arī Buhāras emirāta un Hivas hanistes teritorijas ieņēma Sarkanā armija, tika izveidota Turkestānas APSR, Buhāras Tautas Republika un Horezmas Tautas Republika.

1923. gada 30. oktobrī Horezmas TPR tika pārdēvēta par Horezmas SPR, savukārt 1924. gada 19. septembrī Buhāras TPR padomju kurultajs pieņēma lēmumu pievienoties PSRSBuhāras SPR. 1924. gada 27. oktobrī Turkestānas APSR, Buhāras SPR un Horezmas SPR tika likvidētas un to teritorijās izveidoja Uzbekijas PSR ar Tadžikijas ASPR, Turkmēnijas PSR, bet KPFSR sastāvā uz laiku palika Kara-kirgīzu un Kara-kalpaku autonomie apgabali.