Atvērt galveno izvēlni
Šis raksts ir par vācu juristu. Par citām jēdziena Kārlis Šmits nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Šis raksts ir par vācu juristu. Par citām jēdziena Šmits nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kārlis Šmits (vācu: Carl Schmitt; dzimis 1888. gada 11. jūlijā, miris 1985. gada 7. aprīlī) bija konservatīvs vācu jurists un politikas filozofs. Pētījis politiskās varas pamatus. Kārļa Šmita darbi atstājuši ietekmi uz tālāko politiskās un juridiskās domas attītību gan labējo, gan kreiso domātāju vidū, kaut arī tie tiek saistīti ar vācu nacisma varas juridisku pamatošanu. Dažkārt tie uzskatīts par vienu no redzamākajiem liberālisma un parlamentārās demokrātijas kritiķiem.

Kārlis Šmits
Carl Schmitt
Kārlis Šmits 1912. gadā
Kārlis Šmits 1912. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1888. gada 11. jūlijā
Pletenberga, Vācijas impērija
(Ziemeļreina-Vestfālene, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1985. gada 7. aprīlī (96 gadi)
Pletenberga, Ziemeļreina-Vestfālene, Karogs: Vācija Vācija
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija kontinentālā filozofija, konservatīvisms, fašisms (līdz 1945. gadam), decisionisms
Galvenās intereses politika, tiesības, konstitucionālās tiesības, politiskā teoloģija
Idejas valsts izņēmuma stāvoklis, drauga - ienaidnieka identifikācija, varas suverenitāte
Alma mater Berlīnes Universitāte, Minhenes Universitāte, Strasbūras Universitāte
Ietekmējies no Hobss, Makjavelli, Kants, Bērks, Hēgelis, de Mestrs, Kirkegors, Vēbers
Ietekmējis Benjamins, Ārente, Deridā, Negri, Strauss, Žižeks, Dugins, de Benuā, Agambens, Mufa, Jingers, Hābermāss
Galvenie darbi Der Begriff des Politischen (1932)
Valoda vācu valoda

1916. gadā ieguva doktora grādu Strasbūras Universitātē. Dažādos laikos strādājis universitātēs Greifsvaldē, Bonnā, Minhenē, Ķelnē un Berlīnē. 1932. gadā pārstāvēja Vācijas valsti tiesas procesā Preussen contra Reich, kurā aizstāvēja Vācijas valsts tiesības atcelt valstij netikamo Prūsijas valdību, kuru kontrolēja sociāldemokrāti. 1933. gadā iestājās NSDAP. 1934. gadā tika iecelts par vācu juristu avīzes Deutsche Juristen-Zeitung galveno redaktoru. Juridiski aizstāvēja "Garo nažu nakts" slepkavības, publicēja antisemītiskus rakstus. Tomēr 1936. gadā tika apsūdzēts oportūnismā un viņa ietekme mazinājās.

Pēc Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā atgriezās dzimtajā pilsētā. Atteicās iziet denacifikāciju, tāpēc netika pieņemts valsts amatos, tomēr no 1950. gada publicēja vairākus darbus. Ietekmēja vairāku vācu intelektuāļu uzskatus, kuri dažkārt apmeklēja Šmitu viņa mājās.

Ārējās saitesLabot