Antisemītisms

pret ebrejiem vērsts nacionālais un reliģiskais naids

Antisemītisms ir aizspriedumi vai diskriminējoša attieksme pret ebrejiem kā etnisku grupu. Tas ir viens no rasu šovinisma veidiem.

Antisemītisma rašanās ir saistāma ar Senās Romas impēriju: 70. gadā pēc Jeruzalemes izpostīšanas ebreji bija spiesti doties trimdā. Jaunajās mītnes zemēs ebreji veidoja savas diasporas, kas cieši turējās kopā. Antisemītisma sākotnējais rašanās iemesls bija ebreju atšķirīgā ticība. Vēlāk jau pēc kristietības plašas izplatības sākumā Senajā Romā, bet vēlāk arī Eiropā, pasaulē antisemītisms bija saistīts ar Bībelē aprakstītajiem notikumiem. Viduslaikos ebrejiem bija jādzīvo nošķirti no pārējās sabiedrības speciālos geto. Modernais antisemītisms radās jau 20. gadsimtā, kad parādījās sazvērestības teorijas par ebreju varu, naudu, neierobežoto ietekmi. Visradikālākā antisemītisma izpausme bija Trešā reiha realizētā politika pret ebrejiem, kuras apogejs bija holokausts. Arī mūsdienās antisemītisms ir plaši izplatīts atsevišķu kustību ideoloģijās, arābu valstu retorikā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu