Greifsvalde

Greifsvalde (vācu: Greifswald), oficiāli Universitātes un Hanzas pilsēta Greifsvalde (vācu: Universitäts- und Hansestadt Greifswald) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, starp Rostoku un Ščecinu. Pilsēta pazīstama ar savu universitāti. Viena no "gados jaunākajām" Vācijas pilsētām — no apmēram 55 000 pilsētas iedzīvotāju, 12 500 ir universitātes studenti un 5 000 — tās darbinieki. Greifsvalde ir gāzes vada Nord Stream Vācijas puses galapunkts.

Greifsvalde
pilsēta
Greifswald
Greifsvaldes rātsnams
Karogs Ģerbonis
Greifsvalde Greifsvalde
Koordinātas: 54°05′50″N 13°23′03″E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Mēklenburga-Priekšpomerānija
Apriņķis	Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis
Pilsētas tiesības	1250
Platība
• Kopējā	50,50 km2
Augstums	8 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	60 071
• blīvums	1 081,4/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://www.greifswald.de/
Greifsvalde Vikikrātuvē

Vēsture

Greifsvaldes panorāma 1552. gadā

Zviedru laikā celtā Greifsvaldes Universitātes galvenā ēka (1747—1750)

Greifsvalde dibināta 1199. gadā ap cisterciešu dibināto klosteri. Pilsēta attīstījās kā sāls tirdzniecības centrs. 13. gadsimta beigās iekļāvās Hanzas savienībā. 1456. gadā Greifsvaldē tika dibināta Grifu akadēmija (Academia Gryphica), kuras patrons bija Pomerānijas hercogs Vartislavs IX. 1631. gadā Greifsvaldi ieņēma zviedri un pēc Trīsdesmitgadu kara (1648. gadā) Greifsvalde oficiāli iekļāvās Zviedrijā. Greifsvalde bija Zviedru Pomerānijas galvaspilsēta līdz Vīnes kongresam 1815. gadā, kad to piešķīra Prūsijai.

Zinātniskie institūti

Pilsētā atrodas veterinārās pētniecības Frīdriha Leflera institūta (Friedrich-Loeffler-Institut) galvenais birojs, viens no diviem Vācijā Maksa Planka Plazmas fizikas institūtiem, Alfrēda Krupa Padziļinātās pētniecības institūts un Zemo temperatūru plazmas fizikas institūts. Maksa Planka Plazmas fizikas institūtā kopš 2005. gada tiek būvēts kodoltermiskais reaktors Wendelstein 7-X. Saules bateriju un jahtu ražošanas uzņēmumi. 44% no pilsētas iedzīvotājiem ikdienā pārvietojas ar velosipēdiem.

Cilvēki

Greifsvaldes Universitātē darbojušies dzejnieks Ernsts Morics Arnts (Ernst Moritz Arndt, 1769—1860, viņa vārdā nosaukta universitāte), reliģijas reformators Johanness Būgenhāgens (Johannes Bugenhagen, 1485—1558), patologs Gerhards Domagks (Gerhard Domagk, 1895—1964), ķirurgs Teodors Bilrots (Theodor Billroth, 1829—1894), fiziķis Johanness Štarks (Johannes Stark, 1874—1957).

Greifsvaldē dzimuši

• Heinrihs Cimmers (Heinrich Zimmer, 1890–1943) — indologs
• Hanss Fallada (Hans Fallada, 1893—1947) — rakstnieks
• Kaspars Dāvids Frīdrihs (Caspar David Friedrich, 1774—1840) — gleznotājs
• Gerhards Gencens (Gerhard Gentzen, 1909—1945) — matemātiķis
• Volfgangs Kepens (Wolfgang Koeppen, 1906—1996) — rakstnieks
• Felikss Kross (Felix Kroos, 1991) — futbolists
• Tonijs Kross (Toni Kroos, 1990) — futbolists
• Johans Kārlis Rodbertuss (Johann Karl Rodbertus, 1805—1875) — ekonomists
• Robins Šolkovi (Robin Szolkowy, 1979) — daiļslidotājs

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Greifsvalde.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)