Aleksandrs Melderis
Aleksandrs Melderis (1909—1986) bija latviešu botāniķis, Latvijas Universitātes privātdocents, Britu muzeja Eiropas herbārija vadītājs. Aprakstījis divas zinātnei jaunas graudzāļu dzimtas (Poaceae) ģintis un 50 citus taksonu. Veicinājis informācijas tehnoloģiju ieviešanu botānikā.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
.svg){kind=small}
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Aleksandrs Melderis dzimis 1909. gada 19. janvārī Jelgavā Pētera un Margrietas (dzim. Rozenes) Melderu ģimenē. Tēvs bija Jelgavas pamatskolas skolotājs. Ģimenē bez Aleksandra auga vēl trīs jaunāki brāļi — jurists Jānis Melderis (1910—1990), inženieris Leonīds Melderis (1912-?) un basketbolists Visvaldis Melderis (1915—1944). Pirmā pasaules kara laikā (1915) ģimene devās bēgļu gaitās uz Krieviju uz Tulu, vēlāk uz Kijivu, kur Aleksandrs sāka mācīties skolā. Latvijā ģimene atgriezās 1920. gadā. 1927. gadā A. Melderis beidza 2. Valsts ģimnāziju Jelgavā un uzsāka studijas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē, kur specializējās sistemātiskajā botānikā.
Studiju laikā sācis darbu kā palīgstrādnieks Universitātes Botāniskajā dārzā. LU beidzis 1934. gadā un ievēlēts par subasistentu Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtā. 1936. gadā viņš ieguva dabaszinātņu kandidāta (maģistra) grādu un tika ievēlēts par jaunāko asistentu. No 1937. līdz 1938. gadam A. Melderis bija obligātajā karadienestā. No 1941. līdz 1944. gadam viņš strādāja Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtā — sākumā par docenta vietas izpildītāju, no 1943. gadā pēc habilitācijas par privātdocentu.
1944. gadā A. Melderis emigrēja uz Zviedriju. No 1945. līdz 1951. gadam Upsālas Universitātes Botānikas muzeja asistents, Pievērsies graudzāļu, vēlāk arī makroskopisko sēņu studijām.
1951. gadā kopā ar dzīvesbiedri Valiju Melderi (dz. Stalīte, 1909-1978) un meitu Maiju pārcēlies uz Lielbritāniju. No 1951. līdz 1974. gadam Eiropas herbārija vadītājs Britu muzejā Londonā. 1955. gadā vadījis Britu muzeja organizēto Grenlandes ekspedīciju.
Aleksandrs Melderis miris 1986. gada 21. martā Londonā.
Zinātniskā darbība labot šo sadaļu
Savas zinātniskās darbības pirmsākumos Latvijā A. Melderis pētījis Latvijas floru, Lubānas klānu veģetāciju. Viņš pievērsies arī ģenētikas un taksonomijas pētījumiem augstiņu (Centaurium), spulgotņu (Melandrium) ģintīm un graudzālēm, īpaši kviešu un vārpatas krustojumiem. Viņš papildinājies Vācijā, Austrijā un Polijā. A. Melderis lasījis lekcijas botānikā, augu ģenētikā Mežsaimniecības fakultātes un Vetrinārmedicīnas fakultātes studentiem. Līdzautors mācību grāmatai "Botānika" (N. Malta, K. Ābele, A. Melderis Botaniką, 1.d. Rīga, 1940).[1]
Latvijā norisinājās tikai A. Meldera zinātniskās darbības pats sākums, jo to pārtrauca Otrais pasaules karš. A. Melderis devās emigrācijā un jau 1945. gada sākumā sāka strādāt kā zinātniskais līdzstrādnieks Upsālas Universitātes Augu sistemātikas institūtā pie graudzāļu dzimtas (Poaceae) sistemātikas. Viņš apstrādāja herbārijā uzkrātos vākumus, piemēram, Dr. Smita no Ķīnas, Dr. Svena Hedina no Mongolijas, prof. J. Fredīna no Kurdistānas, prof. G. Samuelsona no Palestīnas, Transjordānijas Sīrijas u.c.
Upsālā A. Melderis iepazinās ar ievērojamu Eiropas sēņu speciālistu Dr. S. Lundellu un uzsāka arī makroskopisko sēņu studijas. Viņš ievācis prāvu Zviedrijas sēņu kolekciju, no kuras daļa atrodas Upsālā, Britu muzejā Londonā, Kjū Karaliskā botāniskā dārza herbārijā Londonā un Otavā, Kanādā.
1951. gadā A. Melderis kļuva par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku (Senior Scientific Officer) Britu muzejā. Vēlāk viņam uzticēja Eiropas un Britu salu herbārija vadīšanu, visas pasaules graudzāļu materiāla un Arktikas augu kolekcijas apstrādāšanu. 1955. gadā A. Melderis vadīja Britu muzeja ekspedīciju uz Grenlandi. Viņš ir aprakstījis divas zinātnei jaunas graudzāļu ģintis un pāri par 50 jaunu sugu un vairietāšu, lielāko tiesu no Āzijas un Āfrikas. Kopumā publicējis ap 70 zinātnisku rakstu, galvenokārt angļu un vācu valodā. Bez tam viņš sarakstījis populārzinātniskus rakstus un recenzijas.
A. Melderis noteicis kritiskas sugas Britu salu botāniķu biedrības herbārijā. Ieviesis augu izplatības datu apstrādi un kartēšanu ar datoru. Šīs datorprogrammas tika izmantotas veidojot Britu salu augu atlantu.
A. Melderis darbojies vairākās zinātniskajās biedrībās Lielbritānijā. Viņš bija biedrs arī Zviedrijas botāniķu biedrībā un Starptautiskajā augu taksonomijas asociācijā. Viņš ir piedalījies ar priekšlasījumiem vairākos starktautiskos botāniķu kongresos Stokholmā, Parīzē, Monreālā un Edinburgā, tāpat viņš piedalījies vairākos Eiropas floras simpozijos Dženovā, Florencē, Kopenhāgenā, Ženēvā un Nicā.
A. Meldera herbārija vākumi glabājas LU Muzeja herbārijā (RIG), Britu muzeja herbārijā (http://herbariaunited.org/collector/24502/ Arhivēts 2021. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē.) un citur.
Pirmskara publikāciju saraksts pieejams enciklopēdijā "Latvijas Daba" 6. sēj. Rīga, 1998.
Apbalvojumi labot šo sadaļu
PBLA Kultūras fonda goda balva par starptautiski atzītu darbu graudzāļu taksonomijā un sistemātikā (1979.g.).[2]
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Latvijas Universitāte 20 gados. Rīga, 1939.
- Enciklopēdija "Latvijas Daba", 6.sēj. Rīga, 1998.
- Pēteris Priedītis Dr. Aleksandram Melderim 65 gadi. "Universitas", nr.34. (01.04.1979).