6. Rīgas kājnieku pulks
6. Rīgas kājnieku pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 2. Vidzemes kājnieku divīzijas vienība (1919—1940).
IzveideLabot
Pulks saformēts 1919. gada 27. jūlijā no Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljona un Austrumu frontes rezerves bataljona kā 4. Siguldas kājnieku pulks, no 5. augusta nosaukums — 6. Rīgas kājnieku pulks.
Piedalīšanās cīņāsLabot
Pulks piedalījās cīņās pret Bermontu un Latgales atbrīvošanā. Brīvības cīņās krita 74, ievainoti 434 pulka karavīri.[1]
No 1920. gada oktobra dislocēts Rīgā.
DevīzeLabot
"Labāk savu galvu devu, nekā savu tēvu zemi."
KomandieriLabot
- kapteinis O. Mālmanis (1919. 28.V—15.VI)
- pulkvežleitnants P. Šmits (1919.15.VI — 12.X)
- pulkvedis J. Apinis (1919. 12.X — 1920. 15.VIII)
- pulkvedis J. Priede (1920. 15.VIII — 1925. III)
- pulkvedis V. Kārkliņš (1925. III — 1929. XII)
- pulkvedis M. Jeske (1930. I — 1930. XII)
- pulkvedis R. Klinsons (1930. XII — 1936. X)
- pulkvedis R. Ceplītis (1936. X — 1937. II)
- pulkvedis J. Liepiņš (1937. II — 1940. VI)
ApbalvojumiLabot
Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 117 pulka karavīriem.
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
LiteratūraLabot
- Latvijas Atbrīvošanas kara vēsture. II sējums, Rīga. 2006.
Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |