Igaunijas darba komūna

Igaunijas darba komūna (igauņu: Eesti Töörahva Kommuun, krievu: Эстляндская трудовая коммуна) bija Padomju Krievijas militārā iebrukuma rezultātā izveidota komunistu valsts mūsdienu Igaunijas teritorijā, kas 1918.—1919. gadā Igaunijas brīvības cīņu laikā pastāvēja vienlaikus ar Igaunijas Pagaidu valdību.

Igaunijas darba komūna Padomju Krievijas satelītvalsts ←   ← 1918 – 1919 → IDK karogs Devīze Visu zemju proletārieši, savienojieties! Location of Igaunijas darba komūnas kontrolētā teritorija (pa labi no sarkanās frontes līnijas) 1919. gada janvāra sākumā Pārvaldes centrs Narva, Luga (valdības mītne 1919. gada janvārī - jūnijā) Valoda(s) igauņu, krievu Valdība komunistu diktatūra Igaunijas darba komūnas padomes priekšsēdis Jāns Anvelts Vēsture  - Izveidota 1918. gada 29. novembrī  - Igaunijas armija ieņem Narvu 1919. gada 18. janvārī  - Likvidēta 1919. gada 5. jūnijā Nauda rublis

Vēsture

Drīz pēc Novembra revolūcijas un Brestļitovskas miera līguma anulēšanas Petrogradā 1918. gada 15. novembrī tika izveidota Igaunijas pagaidu revolucionārā komiteja. 28. novembrī Sarkanās armijas 6. strēlnieku divīzija ar aptuveni 7000 kājniekiem, bruņuvilcienu un diviem bruņu auto uzbruka Narvai, ko aizsargāja vācu 6. rezerves korpusa 405. kājnieku pulks un igauņu brīvprātīgie. Uzbrukumu atbalstīja trīs karakuģi un divas lidmašīnas. Savukārt 2. Novgorodas divīzija ar aptuveni 7000 kājniekiem, diviem bruņuvilcieniem un trīs bruņu auto uzbruka gar Pleskavas–Veru dzelzceļu. 29. novembrī Sarkanā armija ieņēma Narvas pilsētu, kur tika izveidota Igaunijas darba komūnas valdība Jāna Anvelta vadībā. Igaunijas iekarošanai tika izveidota padomju 7. armija. 1918. gada 7. decembrī Padomju Krievijas valdība atzina Igaunijas darba komūnu par neatkarīgu komunistisku valsti.

Sarkanie latviešu strēlnieki uzbruka gar Tartu-Rīgas dzelzceļu un 23. decembrī ieņēma Tērbatu. Tajā pašā dienā Sarkanās armijas 6. strēlnieku divīzija ieņēma Tapas dzelzceļa mezglu, kas atrodas 34 km attālumā no Tallinas.

7. janvārī Igaunijas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu, 9. janvārī ar divu bruņuvilcienu palīdzību tika ieņemts Tapas dzelzceļa mezgls, bet 12. janvārī Rakvere un 18. janvārī Igaunijas 1. divīzija kopā ar somu brīvprātīgajiem ieņēma Narvu. Ar bruņuvilcienu palīdzību Igaunijas 2. divīzija kopā ar Tartu partizānu bataljonu atbrīvoja Tartu un gar Tartu-Rīgas dzelzceļu uzbruka Valkas virzienā, kur pie robežas ar Latvijas SPR notika Paju kauja.

Igaunijas darba komūnas valdība no Narvas pārcēlās uz Lugu, 24. maijā igauņi kopā ar krievu Ziemeļu korpusu ieņēma Izborsku, bet 26. maijā — Pleskavu. Sarkanā armija jūnija sākumā apturēja krievu Ziemeļu korpusa un divu Igaunijas divīziju uzbrukumu pie Lugas, Ropšas un Gatčinas. Igaunijas darba komūnas valdības locekļi pārcēlās uz Staraja Rusas pilsētu Krievijā.

Pēc tam, kad Padomju Krievijas valdība nolēma piedāvāt Igaunijai sākt pamiera sarunas, 1919. gada 5. jūnijā Igaunijas darba komūnas padomes darbība tika pārtraukta.

Valdība

Igaunijas darba komūnas padome (1918-1919). No kreisās: H. Pegelmans, J. Anvelts, O. Restass, J. Kesperts (stāv), М. A. Trakmans, К. Mīlbergs, А. Valners.

Igaunijas darba komūnas padomes sastāvā bija:

• Jāns Anvelts, priekšsēdis un aizsardzības komisārs
• Viktors Kingiseps, iekšlietu komisārs 
• Eduards Otto, čekas vadītājs
• Hanss Pegelmans (Pöögelmann), tautsaimniecības komisārs
• Artūrs Valners (Vallner), izglītības komisārs
• Maksis Alfrēds Trakmans (Trakmann, līdz 20. decembrim Johaness Megi), ārlietu komisārs 
• Kārlis Mīlbergs (Mühlberg), tautas kontroles komisārs
• Rūdolfs Vakmans, (pienākumu izpildītājs Oto Restass, Rästas), apgādes komisārs,
• Aleksandrs Rikss, finanšu komisārs
• Johaness Kesperts (Käspert), lietvedis

Augusts Korks bija Sarkanās armijas Rietumu frontes štāba priekšnieks un Igaunijas aizsardzības komisāra konsultants.

Skatīt arī

• Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika
• Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
• Lietuvas Padomju Republika
• Lietuvas—Baltkrievijas PSR