Atvērt galveno izvēlni

Igaunijas Pagaidu valdība (igauņu: Eesti Ajutine Valitsus) bija 1918. gada 24. februārī Igaunijas Zemes padomes izveidota Igaunijas valdība, kas vācu okupācijas dēļ līdz 1918. gada 11. novembrim pārtrauca savu legālo darbību.

Līdztekus tai pastāvēja 1918. gada 12. aprīlī vācbaltiešu aristokrātu izveidotā Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, kas 1918. gada 5. novembrī nodibināja Baltijas hercogistes Reģentu padomi desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals Ādolfs Pilars fon Pilhavs kā valsts pārvaldnieks (Reichsverweser).

Tūlīt pēc Vācijas impērijas sabrukuma 1918. gada 12. novembrī atjaunotā Igaunijas Pagaidu valdība atsāka darbību. Vācu okupācijas iestādes 21. novembrī nodeva zemes pārvaldi Igaunijas Pagaidu valdībai, kas 27. novembrī tika nomainīta un vadīja valsti Igaunijas brīvības cīņu laikā līdz 1919. gada 8. maijam, kad tā savas pilvaras nodeva jaunievēlētajai Igaunijas valdībai ar Oto Strandmani priekšgalā.

Pirmās Pagaidu valdības sastāvs (no 24. februāra)Labot

  1. Konstantīns Petss, premjerministrs, iekšlietu ministrs, tirdzniecības un rūpniecības ministrs
  2. Jiri Vilmss, premjerministra vietnieks, tieslietu ministrs
  3. Jāns Poska, ārlietu ministrs
  4. Juhans Kuks, finanšu ministrs
  5. Jāns Rāmots, lauksaimniecības un pārtikas ministrs
  6. Andress Larka, kara ministrs
  7. Villems Māsiks, darba un sociālo lietu ministrs
  8. Ferdinands Petersons, transporta ministrs
  9. Pēters Pelds (Põld), izglītības ministrs

Vācu, krievu un zviedru minoritātēm paredzētās ministru vietas palika vakantas. Jiri Jāksons tika iecelts par Igaunijas pagaidu valdības ģenerālpilnvaroto saziņai ar vācu okupācijas varu.

25. februārī vācu okupācijas iestādes apcietināja Konstantīnu Petsu un turēja ieslodzījumā, no jūnijā viņš tika izsūtīts uz Poliju. 24. martā premjerministra vietnieks Jiri Vilmss devās uz Somiju, lai Zviedrijā izveidotu trimdas valdību, taču tika nogalināts mīklainos apstākļos. Igaunijas Zemes padomes sūtnis Londonā Ants Pīps un citi Igaunijas Zemes padomes locekļi (Tenisons, Martna, Pusta, Virgo, Menrings) aktīvi darbojās trimdā un panāca Igaunijas valsts de facto atzīšanu no Lielbritānijas un Francijas valdībām.[1]

Otrās Pagaidu valdības sastāvs (no 12. novembra)Labot

  1. Konstantīns Petss, premjerministrs, iekšlietu ministrs
  2. Jāns Poska, premjerministra vietnieks, tieslietu ministrs
  3. Oto Strandmans, ārlietu ministrs
  4. Juhans Kuks, finanšu ministrs
  5. Jāns Rāmots, lauksaimniecības un pārtikas ministrs (līdz 16. novembrim)
  6. Andress Larka, kara ministrs
  7. Aleksandrs Tulps, darba un sociālo lietu ministrs
  8. Ferdinands Petersons, transporta ministrs
  9. Pēters Pelds (Põld), izglītības ministrs
  10. Nikolajs Kestners, tirdzniecības un rūpniecības ministrs
  11. Jāns Tenisons, ministrs bez portfeļa

Trešās Pagaidu valdības sastāvs (no 27. novembra)Labot

  1. Konstantīns Petss, premjerministrs, kara ministrs
  2. Augusts Reijs, premjerministra vietnieks, darba un sociālo lietu ministrs
  3. Jāns Poska, ārlietu ministrs
  4. Augusts Pēts, iekšlietu ministrs
  5. Jiri Jāksons, tieslietu ministrs
  6. Oto Strandmans, lauksaimniecības ministrs
  7. Juhans Kuks, finanšu ministrs
  8. Jāns Rāmots, pārtikas ministrs (līdz 6. februārim)
  9. Andress Larka, ministrs
  10. Kārlis Lucs, pēc 12. marta Haralds Laksbergs, izglītības ministrs
  11. Eduards Sēks, transporta ministrs
  12. Nikolajs Kestners, pēc 12. marta Augusts Jansons, tirdzniecības un rūpniecības ministrs
  13. Jāns Tenisons, pilnvarotais ministrs darbam ārzemēs

Iecēla arī trīs ministrus vācu, krievu un zviedru minoritātēm.

AtsaucesLabot

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 12 422. sleja.