Augusts Korks

Augusts Korks (igauņu: August Kork; 1887—1937) bija igauņu tautības Krievijas Impērijas armijas virsnieks Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk Padomju Krievijas 15. armijas komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā. Piedalījās kaujās pret Latvijas un Polijas karaspēku Latgales atbrīvošanas kara operācijā. M. Frunzes Kara akadēmijas priekšnieks, nošauts Lielā terora laikā sakarā ar apsūdzību par dalību militāri fašistiskā sazvērestībā.

Augusts Korks August Kork Personīgā informācija Dzimis 1887. gada 2. augustā Ārdla, Tērbatas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija tagad Igaunija Miris 1937. gada 11. jūlijā (49 gadi) Maskava, PSRS, tagad Krievija Tautība igaunis

Militārais dienests Dienesta pakāpe 2. ranga armijas komandieris Dienesta laiks 1908—1937 Valsts Krievijas Impērija KSFPR PSRS Struktūra sauszemes armija Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš un Latvijas brīvības cīņas Izglītība Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija Pēterburgā Cits darbs M. Frunzes kara akadēmijas priekšnieks

Dzīvesgājums

Augusts Korks dzimis 1887. gada 2. augustā (22. jūlijā) Tērbatas apriņķa Ārdlas ciema zemnieka Jāna Korka ģimenē. Mācījās Tērbatas pilsētas skolā, pēc tam Čugujevas karaskolā, kuru 1908. gada beidza kā podporučiks. Dienēja 98. Jurjevas pulkā Daugavpilī (1908—1911), tad studēja Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijā Pēterburgā (1911—1914). Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā papildinājās Kijivas lidotāju skolā, pēc kuras beigšanas paaugstināts par kapteini un pildīja Krievijas Rietumu frontes štāba virsnieka pienākumus. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada martā atvaļināts apakšpulkveža pakāpē.

1918. gada oktobrī Korks kļuva par Sarkanās armijas Rietumu frontes štāba priekšnieku un 9. armijas štāba operatīvās izlūkošanas nodaļas priekšnieku. No 1919. gada februāra līdz maijam viņš bija Igaunijas darba komūnas armijas štāba priekšnieks, pēc sakāves cīņās pret Igaunijas Republikas karaspēku kļuva par KPFSR 7. armijas komandiera palīgu un vadīja Petrogradas aizstāvēšanu pret Ziemeļrietumu armijas uzbrukumu 1919. gada jūnijā.

Pēc 15. armijas izveides uz likvidētās LSPR armijas bāzes 1919. gada augustā Korku iecēla par tās komandieri un viņš vadīja cīņas pret Lietuvas un Polijas karaspēkiem Latgales frontē 1920. gada janvārī. Līdz 1920. gada oktobrim piedalījās Poļu—padomju karā, pēc tam līdz 1921. gada maijam kā 6. armijas komandieris vadīja kaujas pret Vrangeļa armiju Krimā. 1922.—1923. gadā kā Turkestānas frontes komandieris vadīja Sarkanās armijas operācijas Vidusāzijā.

Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām Korks komandēja Rietumu kara apgabalu (1924—1925), Kaukāza armiju (1925), Baltkrievijas kara apgabalu, Ļeņingradas kara apgabalu (1925—1928). 1928. gada jūnijā viņu iecēla par PSRS kara atašeju Vācijā, 1929. gada maijā par Sarkanās armijas apgādes pārvaldes priekšnieku. No 1929. līdz 1935. gadam Korks bija Maskavas kara apgabala komandieris.

1935. gada oktobrī viņu iecēla par M. Frunzes kara akadēmijas priekšnieku. 1937. gada 12. maijā Korku arestēja viņa Maskavas dzīvoklī un kopā ar M. Tuhačevski, R. Eidemani, J. Jakiru, J. Uboreviču, B. Feldmanu, V. Primakovu un V. Putnu apsūdzēja militāri fašistiskā sazvērestībā. 11. jūnijā speciālā PSRS Augstākās tiesas sēdē viņam piesprieda nāves sodu. Līķis tika slepeni kremēts Maskavas Donas kapsētā un apglabāts masu kapā. Korka sievu izsūtīja uz Astrahaņu.

Apbalvojumi

• Svētā Staņislava ordenis, 2., 3. šķira
• Svētās Annas ordenis, 2., 3., 4. šķira
• Svētā Vladimira ordenis, 4. šķira
• Sarkanā Karoga ordenis (1919, 1920)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Augusts Korks.
• Корк Август Иванович
• Корк Август Иванович. Командарм II ранга, командующий войсками МВО в 1929-1935 гг.