Hodkeviči

Hodkeviči (baltkrievu: Хадкевіч, poļu: Chodkiewicz, lietuviešu: Chodkevičius) jeb Kotkieviči^[1] bija Lietuvas lielkņazistes dzimta. Lietuvas lielhetmaņi, Žemaitijas ģenerālstārasti (1545—1616).

Izcelsme

Mūsdienu ģenealogi Hodkeviču dzimtas izcelsmi saista ar Kijivas kņazistes bajāru Hodku Jurgeoviču (krievu: Ходка Юргеович, pirms 1422–1447), kas pieminēts Lietuvas dižkunigaišu Vītauta Dižā un Švitrigaiļa valdīšanas laikā. Agrāk viņu uzskatīja par lietuviešu bajāru Boreiku dzimtas atvasi.

1476. gadā pieminēts Vitebskas vaivads un Lietuvas lielhetmanis Jānis (Ivans) Hodkevičs, kas kopā ar brāli Pāvilu devās vizītē pie Romas pāvesta Siksta IV.

Vēsture

Hodkeviču dzimtas piederīgie izvirzījās Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldē Sigismunda II Augusta valdīšanas laikā (1548—1572). Žemaitijas stārasts Hieronims Hodkevičs 1555. gadā tika nosūtīts misijā pie pāvesta Pāvila IV un ķeizara Kārļa V, Livonijas kara laikā viņš bija Lietuvas lielkņazistes karaspēka komandieris, 1560. gadā karoja ar Ivana IV karaspēku pie Cēsīm.

Reformācijas laikā viņa dēls Jānis Hodkevičs 1552. gadā pārgāja protestantismā, iestājās Svētās Romas impērijas karadienestā (1552-1555) un piedalījās impērijas karā ar Francijas karali. Pēc Livonijas kara sākšanās viņš kopā ar tēvu piedalījās kaujās pret cara Ivana IV vadīto krievu un tatāru karaspēku, 1560. gadā viņš sekmīgi aizstāvēja Viļakas pili. 1564. gadā J. Hodkeviču iecēla par Žemaitijas ģenerālstārastu, 1566. gadā par Lietuvas lielmaršalu, bet 1566. gada 26. augustā par Livonijas hetmani un ģenerāladministratoru.^[2] 1569. gada Ļubļinas Seimā J. Hodkevičs iestājās pret Ļubļinas ūnijas izveidošanu ar Polijas karalisti, tomēr pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts izveidošanas 1570. gadā konvertējās katolicismā, bija cieši saistīts ar jezuītiem. Žemaitijas ģenerālstārasts bija arī Jurģis Hodkevičs (1590-1595).

Jans Karols Hodkevičs Poļu—zviedru kara (1600—1629) laikā uzvarēja Salaspils kaujā 1605. gada 27. septembrī. Komandēja poļu karaspēku arī Moldāvijas magnātu kara (1593–1617) laikā, Poļu-krievu kara (1605–1618) laikā, kā arī Poļu-turku kara (1620–1621) laikā, kurā krita Hotinas kaujas laikā.

Ievērojami dzimtas pārstāvji

Hieronims Hodkevičs (ap 1510-1561), Lietuvas lielkņazistes valsts darbinieks. Traķu kastelāns no 1544. līdz 1549. gadam, Viļņas kastelāns no 1559. līdz 1561. gadam un Žemaitijas stārasts no 1545. gadam līdz savai nāvei 1561. gadā.
Jānis Hodkevičs (1537–1579), Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs. Žemaitijas ģenerālstārasts (no 1564), Pārdaugavas hercogistes hetmanis un ģenerāladministrators (1566–1578), Viļņas kastelāns (no 1574).
Jans Karols Hodkevičs (1560-1621), Žemaitijas ģenarālstārasts (1599—1616), Lietuvas hetmanis (1600—1605), Viļņas vojevoda (1616—1621) un Lietuvas lielhetmanis (1605—1621).

Aleksandrs Hodkevičs (1457—1549)
Jānis Hodkevičs (1537—1579)
Jans Karols Hodkevičs (1560—1621)
Hieronims Hodkevičs (1560—1617)
Hieronims Krizostoms Hodkevičs (ap 1598–1613)
Kristaps Hodkevičs (miris 1652)
Jānis Kazimirs Hodkevičs (1616–1660)
Jurģis Karols Hodkevičs (1646–1691)
Jānis Nikolajs Ksavers Hodkevičs (1738–1781)

Hodkeviču pilis
Viļņas Hodkeviču pils Lietuvā
Varšavas Hodkeviču pils Polijā
Varšavas otrā Hodkeviču pils Polijā
Ļahaviču pils Baltkrievijā (17. gadsimts)
Mliņivas pils Ukrainā (19. gadsimts)

Atsauces

↑ Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 157 lpp.
↑ Privilegium administrandi ducatus Livoniae datum Ioanni Chodkiewicz 25 Aug. 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 62.

[1] Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 157 lpp.

[2] Privilegium administrandi ducatus Livoniae datum Ioanni Chodkiewicz 25 Aug. 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 62.

[1]

[2]