Kijivas lielkņazi

Kijivas lielkņazi (ukraiņu: Великі князі Київські, krievu: Великие князья Киевские) bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864. gada līdz pat 1263. gadam, kad mira lielkņazs Aleksandrs Ņevskis, jo pēc tam Kijivas valdnieki pārsvarā lietoja kņazu titulu.

1253. gadā Romas pāvests Inocents IV piešķīra pēdējam suverēnajam Kijivas lielkņazam Danielam Romanovičam Krievzemes karaļa (Rex Rusiae) titulu, ko lietoja viņa dēls Galīcijas-Volīnijas kņazs Ļevs Daņilovičs.

Pēc austrumslāvu kņazu valstu nokļūšanas Zelta Ordas atkarībā mongoļu hani par saviem vietvalžiem Krievzemē pārsvarā izvēlējās Vladimiras-Suzdaļas lielkņazus. Pēc tam, kad Lietuvas dižkunigaitija pakļāva Kijivas kņazisti, tajā valdīja lietuviešu izcelsmes Alšēnu un Aļģirda dinastijas kņazi, kaut arī līdz Aļģirda uzvarai pār Zelta Ordas haniem 1362. gada kaujā pie Siņuhas tie turpināja maksāt meslus Zelta Ordas haniem.

Izcelsme

Kijivas lielkņazu dinastija radusies no leģendārā rūsu valdnieka Rurika pēcnācējiem, kas sevi dēvēja par Rurikovičiem. Tiek uzskatīts, ka sākotnējais Kijivas valdnieku tituls ir bijis kagans (latīņu: chaganus no turku khaqan).^[1]

Lai arī rūsu valdnieki pakāpeniski saplūda ar slāvu pamatiedzīvotājiem, viņi saglabāja ciešus kontaktus ar citām vikingu valdnieku dinastijām un tika saukti vikingu vārdos. Tā, piemēram, Kijivas kņazs Jaroslavs Gudrais (vikingu: Jarisleif) apprecēja zviedru ķēniņa Olafa meitu Ingigerdu un deva patvērumu no Norvēģijas padzītajam ķēniņam Olafam II.

Varjagu Kijivas kagani

Askolds un Dirs (vikingu: Haskuldr un Dyri, krievu: Аскольд и Дир, 864—882)
Oļegs (Helge, Вещий Олег, 882—912)
Igors Rurikovičs (Ingvar, Игорь Рюрикович, 912—945)
Olga (Helga, Ольга, 945—957) kā sava dēla aizbildne
Svjatoslavs Igorevičs (Sven,^[2] Святослав Игоревич, 957—972)
Jaropolks Svjatoslavičs (Ярополк Святославич, 973—978)

Kristītie Kijivas Krievzemes valdnieki

Kijivas lielkņazu domēne (Kijivas zeme) 11. gadsimtā.

Vladimirs I Svjatoslavičs (Valdamarr, Владимир Святославич, Святой, Креститель, Красное Солнышко, 978—1015)
Svjatopolks Vladimirovičs (Sventopluk, Святополк Владимирович Окаянный, 1015—1016)
Jaroslavs Gudrais (Jarizleifr, Ярослав Мудрый, 1016—1018)
Svjatopolks(Святополк Окаянный, 1018—1019)
Jaroslavs Gudrais (1019—1054), atkārtoti
Izjaslavs Jaroslavičs (Изяслав Ярославич, 1054—1068)
Vseslavs Bračislavičs (Всеслав Брячиславич, 1068—1069)
Izjaslavs Jaroslavičs(1069—1073), atkārtoti
Svjatoslavs Jaroslavičs (Святослав Ярославич, 1073—1076)
Vsevolods Jaroslavičs (Всеволод Ярославич, 1076—1077)
Izjaslavs Jaroslavičs (1077—1078) atkārtoti
Vsevolods Jaroslavičs (1078—1093) atkārtoti
Svjatopolks Izjaslavičs (Святополк Изяславич, 1093—1113)
Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs (Владимир Всеволодович Мономах, 1113—1125)
Mstislavs Vladimirovičs Lielais (Мстислав Владимирович Великий, 1125—1132)

Krievzemes sadalīšanās periodā

Jaropolks Vladimirovičs (Ярополк Владимирович, 1132—1139)
Vjačeslavs Vladimirovičs (Вячеслав Владимирович, 1139)
Vsevolods Oļgovičs (Всеволод Ольгович, 1139—1146)
Igors Olgovičs (Игорь Ольгович, 1146)
Izjaslavs Mstislavičs (Изяслав II Мстиславич, 1146—1149)
Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs (Юрий Владимирович Долгорукий, 1149—1150)
Vjačeslavs Vladimirovičs (Вячеслав Владимирович, 1150)
Izjaslavs Mstislavičs (1150) atkārtoti
Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs (1150—1151)
Izjaslavs Mstislavičs (1151—1154), Vjačeslavs Vladimirovičs (1151—1154) (līdzvaldnieks) atkārtoti
Rostislavs Mstislavičs (Ростислав Мстиславич, 1154)
Izjaslavs Davidovičs (Изяслав Давыдович, 1154—1155)
Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs (1155—1157) atkārtoti
Izjaslavs Davidovičs (Изяслав Давыдович, 1157—1159)
Rostislavs Mstislavičs (1159—1161 atkārtoti
Izjaslavs Davidovičs (1161) atkārtoti
Rostislavs Mstislavičs (1161—1167) atkārtoti
Vladimirs Mstislavičs (Владимир Мстиславич, 1167)
Mstislavs Izjaslavičs (Мстислав Изяславич, 1167—1169)
Gļebs Jurjevičs (Глеб Юрьевич, 1169—1170)
Mstislavs Izjaslavičs (1170) atkārtoti
Gļebs Jurjevičs (1170—1171) atkārtoti
Vladimirs Mstislavičs (1171) atkārtoti
Romans Rostislavičs (Роман Ростиславич, 1171—1173)
Mihalko Jurjevičs (Михалко Юрьевич, 1173)
Vsevolods Jurjevičs "Lielā Ligzda" (Всеволод Юрьевич Большое Гнездо, 1173)
Rjuriks Rostislavičs (Рюрик Ростиславич, 1173)
Jaroslavs Izjaslavičs (Ярослав Изяславич, 1173—1174)
Svjatoslavs Vsevolodovičs (Святослав Всеволодович, 1174)
Jaroslavs Izjaslavičs 1174) atkārtoti
Romans Rostislavičs (1174—1176) atkārtoti
Svjatoslavs Vsevolodovičs (1176—1181) atkārtoti
Ruriks Rostislavičs (Рюрик Ростиславич, 1181)
Svjatoslavs Vsevolodovičs (Святослав Всеволодович, 1181—1194)
Ruriks Rostislavičs (1194—1201) atkārtoti
Ingvars Jaroslavičs (Ингварь Ярославич, 1201—1203)
Ruriks Rostislavičs (1203—1204) atkārtoti
Rostislavs Rurikovičs (Ростислав Рюрикович, 1204—1205)
Ruriks Rostislavičs (1205—1206) atkārtoti
Vsevolods Svjatoslavičs Čermnijs (Всеволод Святославич Чермный, 1206—1207)
Ruriks Rostislavičs (1207—1210) atkārtoti
Vsevolods Svjatoslavičs Čermnijs (1210—1212/1214) atkārtoti
Ingvars Jaroslavičs (1212 vai 1214) atkārtoti

Krievzemes karaļu pārvaldītā teritorija (Galīcijas-Volīnijas kņaziste un tai pakļautās Kijivas un Turovas-Pinskas kņazistes 13.gs.).

Mstislavs Romanovičs (Мстислав Романович, 1212/1214—1223), nogalināts pēc Kalkas kaujas
Vladimirs Rurikovičs (Владимир Рюрикович, 1223—1235)
Izjaslavs Mstislavičs vai Vladimirovičs (Изяслав Мстиславич или Владимирович) (1235—1236)
Jaroslavs II Vsevolodovičs (Ярослав Всеволодович, 1236—1238)
Vladimirs Rurikovičs (1238) atkārtoti
Мihails Vsevolodovičs, no Čerņigovas (Михаил Всеволодович, Черниговский, 1238—1240)
Rostislavs II Mstislavičs (Ростислав II Мстиславич, 1240)
Daniels Romanovičs (Даниил Романович, 1240)

Zelta ordas vasaļi

Мihails Vsevolodovičs (1240—1243) atkārtoti
Jaroslavs II Vsevolodovičs (1243 — 1246) atkārtoti
Aleksandrs Jaroslavičs Ņevskis (Александр Ярославич Невский, 1249—1263), Zelta Ordas hana Batija ieceltais Krievzemes pārvaldnieks
Jaroslavs Jaroslavičs (Ярослав Ярославич, 1263–1271), Tveras kņazs un Vladimiras lielkņazs, Zelta Ordas Krievzemes pārvaldnieks
Ļevs Daņilovičs (Лев Данилович, 1271–1300), paralēli arī Krievijas karalis (1269–1301), rezidēja savā galvaspilsētā Ļvivā
Ivans-Vladimirs Ivanovičs (Іван-Володимир Іванович, ap 1300–1310)
Staņislavs Ivanovičs (Станіслав Іванович, līdz 1321)

Lietuvas dižkunigaitijas vasaļi

Lietuvas dižkunigaitijas izplešanās 13.-15. gadsimtā

Mindaugs no Alšēniem (Mindaugas Alšėniškis, Міндовг Гольшанський, 1321-1324), pēc uzvaras Irpenes kaujā (1321) Ģedimins iecēla Alšēnu kunigaiti Mindaugu par Kijivas vietvaldi
Aļģimants no Alšēniem (Algimantas Alšėniškis, Ольгимонт Гольшанський, 1324–1331), kristītais vārds - Mihails, Alšēnu dinastija
Teodors Butvīda dēls (Teodoras Butvydaitis, Федір-Гліб Іванович, 1331–1362), vienlaikus arī Zelta Ordas vasalis
Vladimirs Aļģirda dēls (Vladimiras Algirdaitis, Володимир Ольгердович, 1362–1394) pēc Aļģirda uzvaras pār Zelta Ordas karaspēku 1362. gada kaujā pie Siņuhas ("kaujā pie Zilajiem ūdeņiem") viņš iecēla savu dēlu par Kijivas kņazu
Šķirgailis (Skirgaila, Скиргайло Ольгердович, 1395–1397)
Ivans Aļģimanta dēls (Jonas Alšėniškis, Іван Ольгимонтович Гольшанський, 1397 – ap 1402), Alšēnu dinastija
Andrejs Jāņa dēls (Andrius Jonaitis Alšėniškis, Андрій Іванович Гольшанський, ap 1412–1422), Alšēnu dinastija
Mihails Jāņa dēls (Mykolas Jonaitis Alšėniškis, Михайло Іванович Гольшанський, ap 1422–1432), Alšēnu dinastija
Mihails Semjona dēls (Mykolas Simonaitis Alšėniškis, Болобан Михайло Семенович, 1433–1435), Alšēnu dinastija
Švitrigailis (Švitrigaila, 1435 – ap 1440), vienlaikus arī Rutēnijas (Krievzemes) lielkņazs
Aleksandrs Olelka (Aleksandras Olelka, Олелько Володимирович, 1443–1454), Aļģirda mazdēls
Simons Olelkas dēls (Simonas Olelkaitis, Семен Олелькович, 1454–1471), Aļģirda mazmazdēls. Pēc viņa nāves Kijivas kņaziste tika pilnīgi integrēta Lietuvas dižkunigaitijā kā Kijivas vaivadija.

Atsauces

↑ Franklin, Simon and Shepard, Jonathan (1996). The Emergence of Rus, 750–1200. Longman History of Russia, ed. Harold Shukman. Longman, London. ISBN 0-582-49091-X
↑ Leszek Moczulski, Narodziny Międzymorza, p.475, Bellona SA, Warszawa 2007, ISBN 978-83-11-10826-4

Skatīt arī

Ārējās saites

European Kingdoms (angliski)

[1] Franklin, Simon and Shepard, Jonathan (1996). The Emergence of Rus, 750–1200. Longman History of Russia, ed. Harold Shukman. Longman, London. ISBN 0-582-49091-X

[2] Leszek Moczulski, Narodziny Międzymorza, p.475, Bellona SA, Warszawa 2007, ISBN 978-83-11-10826-4

[1]

[2]