Hetmanis

Hetmanis (ukraiņu: гетьман, poļu: hetman, čehu: hejtman, rumāņu: hatman) ir vēsturisks armijas komandiera nosaukums un karavadoņa tituls Centrālajā un Austrumeiropā, no 15. līdz 18. gadsimtam.

Nosaukumu pirmoreiz lietoja taborītu karaspēka vadoņi husītu Bohēmijā 15. gadsimtā. Vēlāk par hetmani dēvēja otru augstāko militāro komandieri Polijas kroņa zemēs un Lietuvas dižkunigaitijā no 16. līdz 18. gadsimtam. Arī Moldāvijas kņazistē, 17. gadsimtā, hetmanis bija otra augstākā militārā pakāpe. Kopš 2000. gada teritoriālās reformas, Čehijas Republikā par hetmaņiem sauc apgabalu vadītājus (čehu: Krajský hejtman).

Izcelsme

Vārds hetman ir aizguvums poļu valodā, kas, iespējams, nācis no vācu valodas vārda hauptmann — 'kapteinis' vai no līdzīgas nozīmes tjurku valodas vārda ataman — 'jātnieku tēvs'.

Polijas un Lietuvas hetmaņi

Poijas militārais tituls "Lielā kroņa hetmanis" (poļu: hetman wielki koronny) tika izveidots ap 1505. gadu. Hetmaņa tituls tika piešķirts Polijas armijas vadītājam. Līdz 1581. gadam hetmaņa amats pastāvēja tikai noteiktu militāro kampaņu un karu laikā. Pēc tam tas kļuva par pastāvīgu titulu, tāpat kā citi militāri vai aristokrātijas tituli Polijas kroņa zemēs un Polijas—Lietuvas kopvalstī. Kopš tā laika, kopvalstī bija četri hetmaņi – divi lielie hetmaņi, viens Polijai, otrs Lietuvai un divi lauka hetmaņi — lielo hetmaņu vietnieki.

1776. gada militārā reforma ierobežoja hetmaņu pilnvaras. Hetmaņa amats tika likvidēts pēc Polijas trešās dalīšanas 1795. gadā.

Zaporižjas un Ukrainas hetmaņi

Ukrainā, 16. un 17. gadsimtā, hetmanis bija Zaporižjas kazaku armijas vadītājs. Valsts valdnieka tituls Hetmanātā no 1648. līdz 1764. gadam un 1918. gadā Ukrainas Valstī. Mūsdienu Ukrainā titulu izmanto dažas nevalstiskās organizācijas, kuras uzskata sevi par Ukrainas kazaku tradīciju pārmantotājiem.

Skatīt arī

• Zaporižjas Armijas hetmanis
• Ukrainas hetmanis