Atvērt galveno izvēlni

Eiropas muflons (Ovis orientalis musimon) ir viena no savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugām, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa).

Eiropas muflons
Ovis orientalis musimon (Pallas, 1811)
Eiropas muflons
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
DzimtaDobradžu dzimta (Bovidae)
ApakšdzimtaKazu apakšdzimta (Caprinae)
ĢintsAitas (Ovis)
SugaSavvaļas aita (Ovis orientalis)
PasugaEiropas muflons (Ovis orientalis musimon)
Sinonīmi

Ovis musimon
Ovis aries musimon
Ovis ammon musimon

Ovis gmelini musimon
Izplatība
Mapa distribución muflón (Ovis musimon).png
Eiropas muflona izplatības areāls
Eiropas muflons Vikikrātuvē

Ilgu laiku Eiropas muflons tika sistematizēts kā suga Ovis musimon, līdz DNS pētījumos tika atklāts, ka tā ir viena no savvaļas aitas pasugām.[1] Zinātnieki uzskata, ka neolīta laikā apmēram pirms 7000 gadu Korsikā, Sardīnijā, kā arī Rodas salā un Kiprā ir tikušas introducētas pirmatnējās mājas aitas. Uz salām tās atkal sāka dzīvot savvaļā, un vairāku tūkstošu gadu laikā izveidojās Eiropas muflons (O. aries musimon) un Kipras muflons (O. orientalis ophion).[1] Eiropā pēc kāda laika savvaļas Eiropas muflonus sāka izmantot mājas aitu selekcijā, un tie kļuva par vienu no mūsdienu mājas aitu priekštečiem. Otra muflonu pasuga, no kuras ir cēlusies mājas aita, ir Āzijas muflons (Ovis orientalis orientalis). Turklāt Āzijā saskaņā ar DNS pētījumiem mājas aitu domestikācijā ir izmantots tikai Āzijas muflons.[1]

IzplatībaLabot

 
Eiropas muflons kalnos Francijā Langedokas tuvumā

Eiropas muflona dabīgais izplatības areāls aptver Vidusjūras salas Sardīniju un Korsiku, kur tas ir kļuvis par reti sastopamu dzīvnieku.[2]

Pēdējo 250 gadu laikā Eiropas mufloni ir veiksmīgi introducēti kontinentālajā Eiropā.[3] Tie ir sastopami Spānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Šveices, Austrijas, Nīderlandes, Čehijas, Polijas, Slovākijas, Ungārijas, Bulgārijas un Rumānijas teritorijās, kā arī Kanāriju salās un pat dažās ziemeļu valstīs, kā Zviedrijā un Somijā. Nelielas populācijas dzīvo arī Kergelēna arhipelāga salās Indijas okeānā un Veliki Brijunas salā Adrijas jūras piekrastē. Kopš 1980. gadiem Eiropas mufloni ir sekmīgi introducēti Dienvidamerikā[4] un Ziemeļamerikā, tomēr tie ļoti reti ir tīršķirnes mufloni. Ziemeļamerikā tie bieži ir jaukti ar mājas aitām. Mufloni ir introducēti arī Havaju salās, kur tie nodara lielu postu salu videi.

IzskatsLabot

 
Muflonu tēviņiem ir lieli, skaistā lokā izliekti ragi
 
Muflonu mātītēm ragi ir īsi un smalki

Eiropas muflons ir vidēji liela savvaļas aita. Tā ķermeņa garums ir 110—130 cm,[5] augstums skaustā ir 65—75 cm, svars 30—45 kg.[6]

Eiropas muflonam ir sarkanbrūns vai pelēkbrūns, īsspalvains kažoks ar tumšu muguras svītru visā tās garumā un ar gaišiem sedliem līdzīgiem laukumiem abās muguras pusēs. Tā pavēdere ir gaiša, kā arī uz kājām tam ir gaišas "zeķes" - gaišas kājas no ceļgaliem uz leju. Tā seja ir pelēkbrūna, bet pats purns balts, arī ap acīm tam ir gaiši laukumi. Krūtis un pakakle tēviņiem ir melnas, un uz kakla veidojas kakla krēpes. Kažoka matojums ļoti biezs un raupjš.[3] Ziemā tas ir dubults, jo muflonam izaug bieza un silta pavilna, kuru sargā garākā akotspalva.[7] Arī krāsa ziemas periodā nomainās, tā kļūst kastaņbrūnāka, sarkanīgāka. Gaišie laukumi uz muguras paliek gandrīz balti. Mātītes ir gaišāk brūnas kā tēviņi, tām ir arī gaiša pavēdere, bet ne tik kontrastaini balta kā tēviņiem. Muguras tumšās svītras tām nav, vai arī tā ir tikko pamanāma.[3]

Abiem dzimumiem ir ragi, lai gan daļai mātīšu ragi var nebūt. Tēviņu ragi ir lieli, masīvi un grezni izliekti. Ragu garums ir 60 cm un vairāk.[6] Jo ragi lielāki, jo augstāku vietu hierarhijā ieņem tēviņš.[7]

UzvedībaLabot

 
Eiropas muflonu mātītes veido ģimeņu barus, bet tēviņi ir vientuļnieki

Kā lielākā daļa savvaļas aitu Eiropas muflons mājo kalnainos apvidos. Vislabprātāk tas apmetas virs mežu līnijas augstkalnu pļavās. Bet tas ir diezgan labi iedzīvojies arī Eiropas mežos. Korsikā tas ir sastopams stāvo un akmeņaino klinšu pašās virsotnēs, kur tas ir aizsargāts pret plēsējiem.[7] Tas ir uzmanīgs dzīvnieks un baroties dodas agri no rīta vai vēlu vakarā.

Tēviņi un mātītes pamatā dzīvo atsevišķi un tikai riesta laikā tiek veidoti jaukto dzimumi bari.[7] Mātītes ir sociāli dzīvnieki un kopā ar jēriem veido baru, kas parasti ganās vislabākajās ganību vietās. Toties tēviņi ir vientuļnieki un sabiedrību meklē tikai riesta laikā.[8] Muflonu riests sākas vēlu rudenī un ilgst līdz ziemas sākumam. Aunu dominanci lielā mērā nosaka tā vecums un ragu lielums. Ja divi tēviņi nevienojas par dominanci savā starpā, tad sākas riesta ragu cīņas.

BarībaLabot

 
Galvenokārt Eiropas muflons barojas ar stiebrzālēm

Kā visas savvaļas aitas Eiropas mufloni pamatā barojas ar zāli, bet tie ēd arī koku lapas un dzinumus. Kā visiem atgremotājiem tam ir 4 kameru kuņģis un barība tiek saģremota divas reizes. Pirmajā reizē barība tiek ātri saplūkta, pavirši sakošļāta un norīta, bet otrajā reizē klusā un mierīgā vietā muflons noguļas, atrij zāli un to pārkošļā vēlreiz un tad norij pēdējo reizi.[7]

ReprodukcijaLabot

Mātītēm dzimumbriedums iestājas 2—3 gadu vecumā. Tēviņi pāroties sāk apmēram 7 gadu vecumā, kad tie ir pietiekami nobrieduši un spēcīgi. Grūsnība ilgst 210 dienas. Parasti piedzimst 1 vai 2 jēri. Jau pēc dažām minūtēm pēc piedzimšanas tie spēj nostāties uz savām kājām un sekot mātei.[5] Pieaugot jaunās mātītes paliek vienā barā ar mātēm, bet jaunie tēviņi pamet baru 2—4 gadu vecumā.[8]

Muflonu dzīves ilgums ir 6—7 gadi, bet atsevišķi indivīdi var nozīvot līdz 20 gadiem.[8]

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot