Kazu apakšdzimta (Caprinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla). Tā apvieno 37 sugas, kas iedalītas 13 ģintīs. Pazīstamākās sugas ir mājas aita, mājas kaza, Eiropas muflons, Alpu kalnu kaza, Kaukāza kalnu kaza, savvaļas kaza, Eirāzijas aita un muskusvērsis.

Kazu apakšdzimta
Caprinae (Gray, 1821)
Krēpjaitas (Ammotragus lervia)
Krēpjaitas (Ammotragus lervia)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
ApakškārtaAtgremotāju apakškārta (Ruminantia)
DzimtaDobradži (Bovidae)
ApakšdzimtaKazu apakšdzimta (Caprinae)
Iedalījums

Goralu cilts (Naemorhedini)

Kazu cilts (Caprini)

Muskusvēršu cilts (Ovibovini)

Kazu apakšdzimta Vikikrātuvē

Mājas aitas (Ovis aries) izcelsme joprojām līdz galam nav skaidra. Kopumā pastāv vairākas hipotēzes. Viena no jaunākajām hipotēzēm, kas balstīta uz DNS pētījumiem, liecina, ka mājas aita ir cēlusies no Āzijas muflona (Ovis orientalis orientalis).[1] Toties mājas kazas (Capra aegagrus hircus) priekštece ir savvaļas kazas (Capra aegagrus).

Kazu apakšdzimtas sugas tiek iedalītas 3 lielās grupās - ciltīs: goralu ciltī (Naemorhedini), kazu ciltī (Caprini) un muskusvēršu ciltī (Ovibovini).

Izplatība labot šo sadaļu

 
Muskusvērsis (Ovibos moschatus) ir lielākais kazu apakšdzimtas dzīvnieks

Kazu apakšdzimtas dzīvnieki galvenokārt mājo ziemeļu puslodē, sākot ar arktiskajiem apgabaliem pašos ziemeļos un beidzot ar Meksikas ziemeļiem un Ziemeļāfrikas kalniem Etiopijā.[2] Tie ir sastopami visos Eiropas un Āzijas kalnos līdz pat Indijas dienvidiem un Sumatras kalniem dienvidaustrumos.[2]

Izskats labot šo sadaļu

Kazu apakšdzimtas dzīvnieki kopumā ir vidēji lieli vai lieli pārnadži ar kompaktu ķermeņa uzbūvi, bet to dzīves apstākļi ir veidojuši sugu atšķirības un īpašās iezīmes. Piemēram, muskusvērši ir piemērojušies ļoti aukstam tundras klimatam, Ziemeļamerikas kalnu kazas veikli kāpelē pa stāvām klintīm, bet stepes aitas spēj izdzīvot nabadzīgā tuksneša vidē.

Tēviņi visām sugām ir daudz lielāki, masīvāki nekā mātītes. Mazākie kazu apakšdzimtā ir gorali (Nemorhaedus),[3] bet no tiem mazākais ir brūnais gorals (Naemorhedus baileyi), kura ķermeņa garums ir 80 - 100 cm, augstums skaustā 60 cm, bet svars 20 – 30 kg.[4] Lielākais ir muskusvērsis (Ovibos moschatus), kura ķermeņa garums ir 2,5 metri, bet svars 400 kg.[5] Nebrīvē muskusvērsis var sasniegt pat 650 kg svaru.[6]

Ragi labot šo sadaļu

 
Vislielākā ragu dažādība ir kazu cilts tēviņiem, attēlā Nūbijas kalnu kazas (Capra nubiana) āzis

Kazu apakšdzimtas dzīvniekiem ragi ir abiem dzimumiem, bet mātītēm tie ir daudz mazāki un smalkāki. Lielākajai daļai ragi aug stāvus gaisā un liecas uz atpakaļu. Goraliem ragi atliecas nedaudz, bet kazu cilts sugu tēviņiem ragi ir gari, un to formas ir ļoti dažādas. Dažiem ragi savijas vītnē un atliecas nedaudz atpakaļ, bet citam atliecas kā milzīgs ritens.[2] Vienīgie, kuriem ragi liecas strauji uz leju un to gali izliecas uz augšu, ir muskusvērši un takini (Budorcas). Aitām ragi ir masīvi un spēcīgi izliekti, dažām sugām tie sagriežas ritenī pat vairākas reizes. Vismasīvākie un garākie ragi pieder Eirāzijas kalnu aitas (Ovis ammon) aunam.[2] Lielākie datētie ragi ir bijuši 182,2 cm gari un svēruši 35 kg.[7]

Kažoki kazu apakšdzimtas dzīvniekiem parasti ir brūni, brūnpelēki, pelēki, melni un balti. Krāsa labi saplūst ar ainavu, un dzīvniekus ir grūti ieraudzīt. Astes parasti ir relatīvi īsas un to nagi ir piemēroti kāpelēšanai pa stāvām klintīm.[2]

Uzvedība labot šo sadaļu

 
Gorali ir teritoriāli un savā teritorijā citiem baroties neļauj, attēlā Japānas gorals (Capricornis crispus)

Kazu apakšdzimtas dzīvniekus pēc to sociālās struktūras var iedalīt divās atšķirīgās grupās. Daļa sugu ir teritoriāla un tās barojas savas teritorijas robežās, turklāt agresīvi aizsargājot savus barības resursus. Otrai daļai ir raksturīga brīva rakstura ganīšanās un lokāla migrācija barības meklējumos. Šīs grupas sugas veido lielus barus, kas kopīgi ganās un pārvietojas samērā lielā teritorijā.

Teritoriālās sugas parasti ir mazākas augumā, tām ir tumšāki kažoki, tēviņi un mātītes ārēji stipri līdzīgi, un to ragi atgādina durkļus. Otrās grupas sugas ir ļoti sociālas, to augumi ir lielāki, un barā pastāv noteikta hierarhija. Pirmās grupas sugas ir primitīvākas un evolucionāri vecākas kā otrās grupas sugas. Pie pirmās grupas varētu minēt lielos goralus, bet pie otrās, piermēram, muskusvēršus.

Klasifikācija labot šo sadaļu

 
Garastes gorals (Naemorhedus caudatus)
 
Pireneju ģemze (Rupicapra pyrenaica)
 
Ziemeļamerikas kalnu kaza (Oreamnos americanus)
 
Eiropas muflons (Ovis musimon)
 
Savvaļas kaza (Capra aegagrus)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 Molecular analysis of wild and domestic sheep questions current nomenclature and provides evidence for domestication from two different subspecies
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Rupicaprini». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 24. maijā. Skatīts: 2011. gada 17. janvārī.
  3. Central Chinese Goral
  4. Naemorhedus baileyi
  5. ADW: Ovibos moschatus
  6. «ARKive: Muskox (Ovibos moschatus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. augustā. Skatīts: 2011. gada 17. janvārī.
  7. Altay Argali - Species Detail
  8. «IUCN: Ovis orientalis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. janvārī. Skatīts: 2011. gada 20. janvārī.

Ārējās saites labot šo sadaļu