Vikipēdija

Aitas

Aitas, aitu ģints (Ovis) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae). Aitu ģintī ir 6 sugas. Pazīstamākās ir Eiropas muflons, Āzijas muflons, Eirāzijas kalnu aita, mājas aita un Kanādas aita.

Aitas
Ovis (L., 1758)
Kanādas aita (Ovis canadensis)
Kanādas aita (Ovis canadensis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
ApakškārtaAtgremotāju apakškārta (Ruminantia)
DzimtaDobradži (Bovidae)
ApakšdzimtaKazu apakšdzimta (Caprinae)
CiltsKazu cilts (Caprini)
ĢintsAitas (Ovis)
Aitas Vikikrātuvē

Aitu sugu tēviņus sauc par teķiem, kastrētus tēviņus par auniem, mātītes par aitām, bet mazuļus par jēriem.

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu
 
Eiropas muflons (Ovis orientalis musimon) iespējams ir viens no mājas aitas priekštečiem
 
Savvaļas aitu mātītēm visbiežāk ir arī ragi, attēlā Dalla aitas (Ovis dalli) mātītes

Aitas ir vidēji lieli zīdītāji, ar kompaktu ķermeņa uzbūvi. Salīdzinot ar kazām, tās ir masīvākas. Tēviņi ir krietni lielāki kā mātītes. Savvaļas aitām ragi visbiežāk ir gan tēviņiem, gan mātītēm, bet ir sugas, kurām ragi mātītēm var gan būt, gan nebūt, piemēram, Eiropas muflonam. Tēviņu ragi ir lieli un masīvi, bet mātītēm smalki un īsi. Tēviņu ragi vidēji sver 14 kg, tikpat cik visi pārējie kauli kopā. Bet Eirāzijas kalnu aitas tēviņa ragi var svērt pat 35 kg.[1]

Aitām abiem dzimumiem uz sejas un priekškājām ir dziedzeri, kas izdala smaržu sekrētus. Šobrīd aitu komunikācija, izmantojot smaržu sekrētu, līdz galam nav saprasta, bet pastāv viedoklis, ka tā galvenā nozīme ir pretējā dzimuma piesaistīšana. Mātītes tādā veidā paziņo, ka ir gatavas pāroties, bet tēviņi iezīmē teritoriju, dziedzerus berzējot pret klintīm un akmeņiem. Kā visiem atgremotājiem tām ir 4 kameru kuņģis, un barību tās sakošļā divas reizes. Pirmo reizi ganībās, zāle tiek pavirši sakošļāta un norīta, otro reizi drošā vietā daļēji sagremotā barība tiek atrīta un vēlreiz rūpīgi pārkošļāta.

Aitām ir biezs apmatojums, kas tās pasargā no aukstuma. Kažokam ir divi slāņi — bieza un silta pavilna, kuru no nokrišņiem pasargā akotmati, kas ir raupji, stingri un garāki kā pavilna. Pavilna aitām izaug tikai rudenī, un tiek nomesta pavasarī.[2] Apmatojuma krāsa dažādām sugām atšķiras, tomēr visbiežāk tie ir brūnie un pelēkie toņi.

Lielākā savvaļas aita ir Eirāzijas kalnu aita (Ovis ammon),[3] kuras ķermeņa garums var sasniegt 200 cm, augstums skaustā 120 cm un svars 180 kg,[4] bet lielākie Eirāzijas kalnu aitas ragi ir bijuši 191 cm gari.[5] Mazākā savvaļas aita ir Kipras muflons (Ovis orientalis ophion),[6] kura mātīte var svērt tikai 20 kg.[7] Dažos avotos kā mazākā savvaļas aita tiek minēts Lāras muflons (Ovis orientalis laristanica),[8] tomēr citi to noliedz, pieminot, ka Lāras muflona tēviņš var sasniegt 64 kg svaru.[9]

Uzvedība un barība

labot šo sadaļu
 
Hierarhija barā tiek noskaidrota savstarpējās cīņās, attēlā Kanādas aitas auni

Savvaļas aitas pamatā mājo kalnainos apvidos. Tās ir zālēdājas, kas pamatā barojas ar stiebrzālēm, bet tās ēd arī citus augus un ķērpjus. Aitas ir pielāgojušās pie nabadzīgiem ūdens resursiem un spēj iztikt īpaši sausos apvidos. Aitas nepārtraukti pārvietojas barības meklējumos. Tām ir ļoti laba redze un dzirde. Līdzko tās pamana plēsēju, metas bēgt, visbiežāk augšup kalnos vai klintīs. Ja nepieciešams, tās arī cīnās. Ir novēroti gadījumi, kad Dalla aitas no klints nogrūž — nobada vilkus.[10]

Aitas ir sociāli dzīvnieki un dzīvo grupās. Tādā veidā tās sevi labāk pasargā no plēsējiem, un sliktos laika apstākļos tās saspiežas kopā, sildot viena otru. Grupu vada dominantais tēviņš.[2] Lai noskaidrotu hierarhiju barā un iegūtu tiesības pāroties, starp tēviņiem norisinās ragu cīņas. Visbiežāk tie viens otru nesavaino, jo badās ar pierēm, nevis ar ragiem, kā arī tos sargā ļoti biezā āda un dubultais galvaskausa kauls.[10]

Sistemātikas diskusijas

labot šo sadaļu

Aitu sistemātika dažādos informācijas avotos var būt grūti izsekojama. Pirmkārt, savvaļas aitai, no kuras ir cēlusies mājas aita, var būt vairāki sinonīmi: Ovis aries, Ovis orientalis un Ovis gmelini. Arī mājas aitai dažādās sistemātikās ir atšķirīgi zinātniskie nosaukumi. Ļoti bieži, atdalot to no savvaļas aitas, tā tiek saukta Ovis aries, bet savvaļas aita Ovis orientalis.[11] Bet ir zinātnieki, kas nosaukumu Ovis aries lieto gan domesticētai, gan savvaļas formai, iedalot tās atbilstošās pasugās Ovis aries aries un Ovis aries orientalis.[12] Jeb saskaņā ar "Pasaules zīdītāju sugu sarakstu" savvaļas aitām vārdu aries drīkst aizstāt ar vārdu orientalis.[11][12] Līdz ar to daudzos informācijas avotos tiek izmantots sekojošs zinātnisko nosaukumu pieraksts: Ovis orientalis aries, Ovis orientalis orientalis utt.

Arī savvaļas aitām pastāv vairākas paralēlās sistemātikas. Pirms dažiem gadiem tika izmantota klasifikācija, kas bija balstīta uz hromosomu skaitu. Tajā tika izdalītas 6 sugas: muflons (Ovis musimon jeb Ovis orientalis), uriāls (Ovis vignei), argals (Ovis ammon), Dalla aita (Ovis dalli), Kanādas aita (Ovis canadensis) un sniega aita (Ovis nivicola).[13] Tomēr, ņemot vērā pēdējo gadu DNS pētījumus, oficiālā sistemātika tika mainīta.[13] Sekojošā klasifikācija atbilst "Pasaules zīdītāju sugu sarakstam" (Mammal Species of the World) 2005. gada izdevumam.[14]

Klasifikācija

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Altay Argali - Species Detail
  2. ↑ 2,0 2,1 Clutton-Brock, J. 1999. A Natural History of Domesticated Mammals. Cambridge, UK : Cambridge University Press ISBN 0-521-63495-4
  3. ↑ Argali
  4. ↑ «ARKive: Argali (Ovis ammon)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. janvārī. Skatīts: 2011. gada 19. janvārī. Arhivēts 2011. gada 10. janvārī, Wayback Machine vietnē.
  5. ↑ «Marco Polo Argali Sheep Skull». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. novembrī. Skatīts: 2011. gada 19. janvārī. Arhivēts 2011. gada 3. novembrī, Wayback Machine vietnē.
  6. ↑ Cyprian Mouflon - Species Detail
  7. ↑ «Cyprian Wild Sheep». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. martā. Skatīts: 2011. gada 25. janvārī. Arhivēts 2012. gada 7. martā, Wayback Machine vietnē.
  8. ↑ «Ovis Species». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 29. decembrī. Skatīts: 2007. gada 25. septembrī. Arhivēts 2009. gada 29. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  9. ↑ Laristan Mouflon - Species Detail
  10. ↑ 10,0 10,1 Voelker, W. 1986. The Natural History of Living Mammals. Medford, New Jersey: Plexus Publishing, Inc. ISBN 0-937548-08-1
  11. ↑ 11,0 11,1 11,2 11,3 «Ovis orientalis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. janvārī. Skatīts: 2011. gada 19. janvārī.
  12. ↑ 12,0 12,1 «Mammal Species of the World: Ovis aries». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 12. februārī. Skatīts: 2009. gada 23. februārī. Arhivēts 2009. gada 12. februārī, Wayback Machine vietnē.
  13. ↑ 13,0 13,1 Molecular analysis of wild and domestic sheep questions current nomenclature and provides evidence for domestication from two different subspecies
  14. ↑ 14,0 14,1 14,2 Peter Grubb: Order Perissodactyla. In: Don E. Wilson, DeeAnn M. Reeder (Hrsg.): Mammal Species of the World. A Taxonomic and Geographic Reference. 3. Auflage. Johns Hopkins University Press, Baltimore 2005, ISBN 0-8018-8221-4, S. 637–722 (S. 708–710).

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Aitas&oldid=4152429"