Amatas pagasts
Amatas pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Amatas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Drabešu, Nītaures, Skujenes, Līgatnes un Vaives pagastiem. Pagasta pārvalde atrodas Ģikšos, citas lielākās apdzīvotās vietas ir Rencēni, Spāre, Aparnieki, Velmeri, Zāģeri.
Amatas pagasts | |
---|---|
Novads: | Cēsu novads |
Centrs: | Ģikši |
Kopējā platība:[1] | 108,3 km2 |
• Sauszeme: | 105,6 km2 |
• Ūdens: | 2,7 km2 |
Iedzīvotāji (2024):[2] | 624 |
Blīvums (2024): | 5,9 iedz./km2 |
Izveidots: | 1945. gadā |
Amatas pagasts Vikikrātuvē |
Daba
labot šo sadaļuReljefs
labot šo sadaļuReljefa formas
labot šo sadaļuAkmenskalns, Aparnieku kalns, Avotkalns, Āpšu kalni, Baložkalns, Bērziņkalns, Doļu pilskalns, Dzegužkalns, Dzērvu kalns, Dzirškalns, Gaidēnleja, Gribuļu kalni, Jēču kalni, Kalnlielmārču kalns, Kaļļu leja, Kaupes kalns, Krievu kalns, Lemeškalns, Lepekšu kalns, Lielais kalns, Palmēnu kalns, Ratnieku kalns, Ratnieku lejas, Raudu kalns, Reinu kalni, Ruķeļkalns, Skāduļu kalns, Skolas leja, Ūbeļkalns, Vasas kalns, Vēršu kalni, Vilkašas, Ziedu leja, Žagaru kalns.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuAvoti
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuAmata, Dadžupe, Gaidene, Grūba, Kurmjupe, Lielmārču strauts, Maiļupe, Nediene, Pērļupe, Ratnieku upe, Silnieku strauts, Skujas upe.
Ūdenstilpes
labot šo sadaļuAlaiņu ezers, Billes ūdenskrātuve, Doles ezers, Dziļūksnes ezers, Jaunsermuļu dīķi, Jēkuļu dīķi, Kalēju dīķis, Kauļu ezers, Leimaņu dīķis, Mazais Ruķeļu ezers, Melnais purvs, Rēveļu ezers, Ruķeļu ezers, Seklītis, Skalbēru dīķi, Straumēnu dīķis, Vilkašu ezers, Zāģeru dīķis, Zipu dīķis.
Purvi
labot šo sadaļuDucenes purvs, Dziļūkšņa purvs, Eglīšu purvs, Kurmu purvs, Kūdras purvs, Ķengu purvs, Maksnieku purvs, Meirānu purvs.
Dabas pieminekļi
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļu1945. gadā Cēsu apriņķa Kosas pagastā izveidoja Kosas ciema padomi. Cēsu rajona Kosas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Rencēnu ciemu. 1965. gadā Kosas ciemam pievienoja Drabešu ciema padomju saimniecības «Amata» teritoriju, padomju saimniecības «Skujene» teritoriju ar ciema centru Kosu pievienoja Skujenes ciemam, bet pašu ciemu pārdēvēja par Amatas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2000. gadā Amatas pagasts apvienojās ar Drabešu pagastu, izveidojot Amatas novadu.
Pieminekļi
labot šo sadaļu- Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)[4]
- Kaikūņu senkapi
- Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)
- Doļu pilskalns
- Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Ģikši un Spāre.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Ernests Putniņš (1867–1962), ārsts ginekologs, LU profesors
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |