Āraišu draudzes novads
Āraišu draudzes novads (vācu: Kirchspiel Arrasch) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Vēsture
labot šo sadaļuĀraišu pilsnovads (Arries) sākotnēji bija tieši pakļauts Cēsu komturiem, vēlāk Livonijas ordeņa mestriem, kuru rezidence bija Cēsu pilī. Livonijas kara laikā krievu un tatāru karaspēks Āraišu pili nopostīja un tā vairs netika atjaunota. Netālu esošo Kalnamuižu (Bergenhof) savā īpašumā ieguva lietuviešu virsnieks Drobišs, no kura vārda atvasināts Drabešu muižas nosaukums (Drobusch).
Pēc nostāstiem senākā baznīca celta ap 1225. gadu kā Cēsu draudzes novada lauku baznīca. Livonijas kara laikā 1577. gadā tā izpostīta, pēc tam atjaunota, atkal nopostīta Otrā Ziemeļu kara laikā 1656. gadā. Zviedru Vidzemes laikā 1672. gadā Āraišu novada muižnieki iesniedza lūgumu atļaut atjaunot baznīcu un atdalīt draudzi no Cēsu draudzes novada.[1] 1677. gadā baznīcu atjaunoja, 1793. gadā tā ieguva savu pašreizējo izskatu.
Muižas
labot šo sadaļuĀraišu draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[2][3]
- Āraišu mācītājmuiža (Arrasch Pastorat)
- Kārļu muiža (Karlsberg, Karlsruhe), sākotnēji Volfa muiža
- Spāres muiža (Spahrenhof, Samsky)
- Rencēnu muiža (Lubbert-Renzen)
- Ruckas muiža (Rutzky, Ruzzki)
- Rāmuļu muiža (Ramelshof, Doctormois)
- Ieriķu muiža (Ramotzky), sākotnēji Ērika muiža
- Drabešu muiža (Drobbusch, Bergenhof)
- Intes muiža (Inte), kroņa muiža
- Bumburu muiža (Bumbern)
- Alexandershof, Katharinenhof
-
Āraišu baznīca (Broce, 1804)
-
Āraišu baznīca un mācītājmuiža
-
Āraišu baznīca ar ordeņa pils drupām ezera pussalā (19. gs.)
-
Kārļamuižas kungu māja (ap 1845)
-
Skats uz Amatas ieleju no Kārļa muižas (1795)
-
Drabešu muiža (2009)
-
Spāres muiža (2016)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 374. lpp.
- August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 153–155. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 2. augustā.
- H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 256–257. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 2. augustā.
- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 185–189. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 2. augustā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ zudusilatvija.lv
- ↑ H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 256–257. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 2. augustā.
- ↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 153–155. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 2. augustā.