Āraišu vējdzirnavas
Āraišu vējdzirnavas ir aptuveni 19 gadsimta vidū Cēsu novada Drabešu pagastā celtas vējdzirnavas. Dzirnavas pazīstamas arī kā Drabešu muižas vējdzirnavas, jo sākotnēji tāpat kā Drabešu muiža piederējusi baroniem Blankenhageniem.
| Āraišu vējdzirnavas | |
|---|---|
 | |
  Āraišu vējdzirnavas | |
| Citi nosaukumi | Drabešu muižas vējdzirnavas |
| Vispārīga informācija | |
| Tips | Vējdzirnavas |
| Atrašanās vieta |
 Drabešu pagasts, Cēsu novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°14′51″N 25°16′16″E / 57.24750°N 25.27111°EKoordinātas: 57°14′51″N 25°16′16″E / 57.24750°N 25.27111°E |
| Oficiālais nosaukums: Vējdzirnavas | |
| Aizsardzības numurs | 6231 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 15. decembris |
Apraksts
labot šo sadaļuDzirnavas ir klasiskā holandiešu stilā celtas vējdzirnavas ar grozāmo augšējo daļu, ko no dzirnavu pakājes ar īpašu mehānismu varēja pagriezt vēja virzienā. Dzirnavām ir četri stāvi. Trešajā stāvā bija īpaša tvertne — kratītājs, no kura tajā iebērtie graudi nokļuva otrajā stāvā esošajos dzirnakmeņos. Tajos saberztie milti pa gaņģi (speciālu koka skreju) nonāca pirmajā stāvā, kur iebira maisā. Dzirnavās darbojās arī speciāls pacēlājs, ar kuru graudu maisus no pirmā stāva varēja nogādāt trešajā stāvā.[1]
Vēsture
labot šo sadaļuDzirnavu iespējamais uzcelšanas datums ir 1852. gads, par ko mudina domāt pārbūves laikā dzirnavu ēkas sienā atrasts akmens ar uzrakstu ANNO 1852.[2] Tās pieminētas arī 1906. gada Rīgā izdotajā Konversācijas vārdnīcā. 1921. gadā dzirnavas nonākušas no Krievijas atbraukušā Sturmes īpašumā, kurš tās nopircis no dzirnavnieka Jēkabsona. Sturme dzirnavās malis putraimus, kā arī miltus rupjmaizei un lopbarībai. Malšanas neienesīguma dēļ tolaik vējdzirnavās bijusi arī iekārtota pat neliela klavieru izgatavošanas darbnīca. 1925. gadā dzirnavas iegādājies Kārlis Lībants. 1934. gadā Paulīne Eglīte (Lībanta meita) ar vīru aizgājusi dzīvot uz Cēsīm, bet no 1967. gada atgriezusies atpakaļ uz dzirnavām.[1]
Vējdzirnavas bija pilnīgi izpostītas un tās atjaunotas laikā no 1982. līdz 1984. gadam. Dzirnavu atjaunošana notika pateicoties Gaujas nacionālajam parkam un to vadīja meistars Ādolfs Bitmets, kura dzimtas vīrieši jau 4 paaudzēs bijuši dzirnavnieki. Katru gadu, Jēkaba jeb jaunrudzu maizes dienā (jūlija beigās), Āraišu vējdzirnavu kalnā Gaujas nacionālais parks rīko Maizes dienu.[1][2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Āraišu vējdzirnavas» (latviski). Gaujas nacionālais parks. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. Janvāris. Skatīts: 2015. gada 1. martā.
- ↑ 2,0 2,1 Āraišu vējdzirnavas Arhivēts 2015. gada 24. martā, Wayback Machine vietnē.. tourism.cesis.lv. Skatīts: 2015. gada 1. martā.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Āraišu vējdzirnavas |