Atvērt galveno izvēlni
Vikipēdija

Doņeckas apgabals

VēstureLabot

Tagadējā Doņeckas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši). 1223. gadā šī apgabala teritorijā notika Kauja pie Kalkas upes, kurā Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijevas Krievzemes karaspēku. Pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu radās Krimas haniste, kas 1475. gadā kļuva par Osmaņu impērijas vasali. Apgabala teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas—Lietuvas ūnijas ieceļoja kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.

Pēc Bogdana Hmeļņicka vadītās sacelšanās apgabals bija Ukrainas hetmaņa pakļautībā (1649−1657) kā daļa no Zaporožjes Sečas zemēm. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas apgabals saglabāja autonomiju Polijas—Lietuvas kopvalsts un Krievijas caristes kontrolē. Pēc kazaku kā Zviedrijas sabiedroto sakāves Poltavas kaujā 1709. gadā Zaporožjes Seča nokļuva atkarībā no Krievijas. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporožes Seču, bet dienvidu daļu pie Azovas jūras palika Krimas hanistei līdz 1783. gadam.

No 1754. gada daļa no apgabala bija iekļauta Krievijas Impērijā kā Jaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja Nikolajevas, Taurijas un Jekaterinoslavas guberņā, kurā tolaik ietilpa tagadējais Doņeckas apgabals. 19. gadsimta beigās šeit sāka attīstīties metalurģiskā rūpniecība. 1869. gadā kazaku ciema vietā nodibināja tagadējo Doņecku, ko kādu laiku dēvēja par Staļinu (1924-1961).

No 1918. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas sastāvā. Pilsoņu kara laikā apgabala teritoriju ieņēma Nestora Mahno vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918-1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca Ukrainas PSR, 1932. gadā no Dņepropetrovskas apgabala un Harkovas apgabalu daļām izveidoja Doņeckas apgabalu. 1938. gadā to sadalīja Staļinas (tagad Doņeckas) un Vorošilovgradas (tagad Luganskas) apgabalos.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā. Donbasa kara laikā Krievijas specvienību atbalstītie separātisti 2014.—1015. gadā ieņēma Doņeckas apgabala austrumu daļu.

Iedzīvotāju etniskā struktūra (2001)Labot

Tautība Skaits[1] %
ukraiņi 2 744 149 56,87%
krievi 1 844 399 38,22%
grieķi 77 516 1,61%
baltkrievi 44 525 0,92%
tatāri 19 161 0,40%
armēņi 15 734 0,33%
ebreji 8 825 0,18%
azerbaidžāņi 8 075 0,17%
gruzīni 7 197 0,15%
moldāvi 7 171 0,15%
citi 48 811 1,01%
kopā 4 825 563 100%

Lielāko etnisko grupu izmaiņas (1939-2001)Labot

Tautība 1939 1959 1989 2001
ukraiņi 59,3% 55,6% 50,7% 56,9%
krievi 31,2% 37,6% 43,6% 38,2%
grieķi 3,0% 2,2% 1,6% 1,6%
baltkrievi 0,9% 1,5% 1,5% 0,9%
tatāri 0,5% 0,6% 0,5% 0,4%
armēņi 0,1% 0,1% 0,2% 0,3%
ebreji 2,1% 1,0% 0,5% 0,2%

Administratīvi teritoriālais iedalījumsLabot

 
Doņeckas apgabala rajoni un apgabala pakļautības pilsētas

Administratīvi Doņeckas apgabals iedalās 28 apgabala pakļautības pilsētās un 18 rajonos. Kopā apgabalā 2003. gada 1. janvārī bija:[2]

  • 18 rajoni,
  • 52 pilsētas,
    • tajā skaitā 28 apgabala pakļautības pilsētas,
  • 131 pilsētciemats un ciemats,
  • 1121 ciems,
  • 21 pilsētas rajons 4 pilsētās.

RajoniLabot

Apzīmējums
kartē 		Nosaukums Platība Iedzīvotāji
(2001) 		Centrs Iedalījums
a Amvrosijivkas rajons 1455 55072 Amvrosijivka 1 pilsēta: Amvrosijivka; 3 pilsētciemati: Vojkovska, Kutejnikove, Novoamvrosijivske; 12 ciema padomes
b Bahmutas rajons 1687 53866 Bahmuta[P 1] 1 pilsēta: Siverska; 1 pilsētciemats: Luhanske; 24 ciema padomes
f Dobropiļļas rajons 949 20482 Dobropiļļa[P 1] 1 pilsētciemats: Svjatohorivka; 10 ciema padomes
r Jasinuvatas rajons 809 30165 Jasinuvata[P 1] 3 pilsētciemati: Verhņotorecke, Želanne, Očeretine; 9 ciema padomes
g Kostjantiņivkas rajons 1172 21032 Kostjantiņivka[P 1] 20 ciema padomes
i Limanas rajons[P 2] 1018 24781 Limana[P 1] 5 pilsētciemati: Drobiševe, Kirovska, Novoseļivka, Jampiļa, Jarova; 7 ciema padomes
h Krasnoarmijskas rajons 1316 37384 Krasnoarmijska[P 1] 3 pilsētciemati: Hrodivka, Novoekonomične, Udačne; 17 ciema padomes
j Marjinkas rajons 1350 90434 Marjinka 3 pilsētas: Marjinka, Krasnohorivka, Kurahove; 2 pilsētciemati: Oleksandrivka, Staromihajļivka; 15 ciema padomes
k Novoazovskas rajons 1000 38861 Novoazovska 1 pilsēta: Novoazovska; 1 pilsētciemats: Sedove; 14 ciema padomes
l Oleksandrivkas rajons 1010 22883 Oleksandrivka 1 pilsētciemats: Oleksandrivka; 15 ciema padomes
m Peršotravņevas rajons 792 29241 Manhuša 2 pilsētciemati: Manhuša, Jalta; 6 ciema padomes
n Slovjanskas rajons 1273 39165 Slovjanska[P 1] 4 pilsētciemati: Andrijivka, Bilbasivka, Rajhorodoka, Čerkaske; 12 ciema padomes
o Starobeševes rajons 1255 56048 Starobeševe 1 pilsēta: Komsomoļske; 2 pilsētciemati: Starobeševe, Novijsvita; 11 ciema padomes
q Šahtarskas rajons 1194 23570 Šahtarska[P 1] 13 ciema padomes
p Teļmanoves rajons 1340 35058 Teļmanove 3 pilsētciemati: Teļmanove, Andrijivka, Mirne; 12 ciema padomes
c Velika Novosilkas rajons 1901 49272 Velika Novosilka 1 pilsētciemats: Velika Novosilka; 15 ciema padomes
d Volnovahas rajons 1848 92630 Volnovaha 1 pilsēta: Volnovaha; 6 pilsētciemati: Blahodatne, Volodimirivka, Donske, Novotrojicke, Oleņivka, Oļhinka; 27 ciema padomes
e Volodarskes rajons 1221 31169 Volodarske 1 pilsētciemats: Volodarske; 10 ciema padomes

Apgabala pilsētasLabot

Numurs
kartē 		Nosaukums Platība Iedzīvotāji
(2001) 		Iedalījums
2 Avdijivka 29 37210
3 Bahmuta 73 113360 3 pilsētas: Bahmuta, Soledara, Časivjara; 1 pilsētciemats: Krasna Hora
6 Debaļceve 37 52214 2 pilsētas: Debaļceve, Svitlodarska; 1 pilsētciemats: Miroņivska
8 Mirnohrada 23 55815
9 Dobropiļļa 20 71695 3 pilsētas: Dobropiļļa, Bilicke, Bilozerske; 1 pilsētciemats: Novodonecke
10 Dokučajevska 119 25265
1 Doņecka 570 1033424 9 pilsētas rajoni; 1 pilsēta: Mospine; 1 pilsētciemats: Larine
11 Družkivka 46 74901 1 pilsēta: Družkivka; 2 pilsētciemati: Oleksijevo-Družkivka, Rajske
7 Torecka 62 87024 2 pilsētas: Torecka, Zaļizne; 3 pilsētciemati: Kirove, Novhorodske, Ščerbiņivka
26 Harcizka 207 114105 3 pilsētas: Harcizka, Zuhresa, Ilovajska; 3 pilsētciemati: Zujivka, Trojickoharcizska, Hirne
5 Horļivka 422 314660 3 pilsētas rajoni; 3 pilsētciemati: Hoļmivske, Zajceve, Pantelejmoņivka; 1 ciema padome
28 Jasinuvata 19 37552
12 Jenakijeve 425 161535 3 pilsētas: Jenakijeve, Vuhlehirska, Bunhe; 4 pilsētciemati: Bulavinske, Karlomarksove, Korsuņa, Oļhovatka
14 Kirovske 7 30910
15 Kostjantiņivka 66 95111
16 Kramatorska 356 216162 1 pilsēta: Kramatorska; 4 pilsētciemati: Bileņke, Krasnotorka, Šabeļkivka, Jasnohirka
17 Limana 192 29610
18 Krasnoarmijska 39 83251 2 pilsētas: Krasnoarmijska, Rodinske; 1 pilsētciemats: Ševčenko
19 Makijivka 426 432830 5 pilsētas rajoni; 5 pilsētciemati: Hruzkozorjanske, Proletarske, Jasiņivka, Krinična, Nižņa Krinka; 1 ciema padome
20 Mariupole 244 514548 4 pilsētas rajoni; 3 pilsētciemati: Sartana, Starijkrima, Talakovka
21 Novohrodivka 5 17473
22 Selidove 108 62589 3 pilsētas: Selidove, Hirnika, Ukrajinska; 4 pilsētciemati: Kurahivka, Cukurine, Višneve, Komišivka
23 Slovjanska 74 146585 3 pilsētas: Slovjanska, Svjatohirska, Mikolajivka
24 Sņižne 189 82609 1 pilsēta: Sņižne; 5 pilsētciemati: Andrijivka, Hirnicke, Zaļisne, Pervomajske, Severne
27 Šahtarska 51 71658 1 pilsēta: Šahtarska; 3 pilsētciemati: Kontarne, Serdite, Stižkivske
25 Toreza 105 95632 1 pilsēta: Toreza; 2 pilsētciemati: Pelahijivka, Rozsipne
4 Vuhledara 5 17440
13 Ždaņivka 2 14793 1 pilsēta: Ždaņivka; 1 pilsētciemats: Viļhivka
Piezīmes
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 neietilpst rajonā
  2. ↑ administratīvi pakļauts Limanas municipalitātei, savas rajona padomes nav

Pilsētu karteLabot

Doņeckas apgabala pilsētu izvietojums (treknrakstā — apgabala nozīmes pilsētas)

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Doņeckas_apgabals&oldid=2903134"