Doņeckas apgabals

Doņeckas apgabals vai Doneckas apgabals (ukraiņu: Донецька область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Zaporožjas un Dņepropetrovskas apgabaliem rietumos, Harkovas apgabalu ziemeļos, Luhanskas apgabalu ziemeļaustrumos, kā arī Krievijas Rostovas apgabalu austrumos un Azovas jūru dienvidos.

Doņeckas apgabals
Донецька область
—  apgabals  —
Karogs Ģerbonis
Valsts	Ukraina
Centrs	Doņecka
Administratīvais iedalījums	46 Avdijivka Bahmuta Vuhledara Horļivka Debaļceve Torecka Mirnohrada Dobropiļļa Dokučajevska Doņecka Družkivka Jenakijeve Ždaņivka Kirovske Kostjantiņivka Kramatorska Limana Krasnoarmijska Makijivka Mariupole Novohrodivka Selidove Slovjanska Sņižne Toreza Harcizka Šahtarska Jasinuvatka Amvrosijivkas rajons Bahmutas rajons Velikas Novosilkas rajons Volnovahas rajons Volodarskes rajons Dobropiļļas rajons Kostjantiņivkas rajons Krasnoarmijskas rajons Limanas rajons Marjinkas rajons Novoazovskas rajons Oleksandrivkas rajons Manhušas rajons Sjovjanskas rajons Starobeševes rajons Teļmanoves rajons Šahtarskas rajons Jasinuvatas rajons
Platība
- Kopā	26 517 km²
Iedzīvotāji (2014)
- Kopā	4 343 900
- Blīvums	163,8/km²
- Etniskais sastāvs	ukraiņi (56,87%) krievi (38,22%) grieķi (1,61%)
Mājaslapa: http://donoda.gov.ua
Doņeckas apgabals Vikikrātuvē

Vēsture

Tagadējā Doņeckas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši). 1223. gadā šī apgabala teritorijā notika Kauja pie Kalkas upes, kurā Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijevas Krievzemes karaspēku. Pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu radās Krimas haniste, kas 1475. gadā kļuva par Osmaņu impērijas vasali. Apgabala teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas—Lietuvas ūnijas ieceļoja kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.

Pēc Bogdana Hmeļņicka vadītās sacelšanās apgabals bija Ukrainas hetmaņa pakļautībā (1649−1657) kā daļa no Zaporožjes Sečas zemēm. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas apgabals saglabāja autonomiju Polijas—Lietuvas kopvalsts un Krievijas caristes kontrolē. Pēc kazaku kā Zviedrijas sabiedroto sakāves Poltavas kaujā 1709. gadā Zaporožjes Seča nokļuva atkarībā no Krievijas. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporožes Seču, bet dienvidu daļu pie Azovas jūras palika Krimas hanistei līdz 1783. gadam.

No 1754. gada daļa no apgabala bija iekļauta Krievijas Impērijā kā Jaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja Nikolajevas, Taurijas un Jekaterinoslavas guberņā, kurā tolaik ietilpa tagadējais Doņeckas apgabals. 19. gadsimta beigās šeit sāka attīstīties metalurģiskā rūpniecība. 1869. gadā kazaku ciema vietā nodibināja tagadējo Doņecku, ko kādu laiku dēvēja par Staļinu (1924-1961).

No 1918. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas sastāvā. Pilsoņu kara laikā apgabala teritoriju ieņēma Nestora Mahno vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918-1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca Ukrainas PSR, 1932. gadā no Dņepropetrovskas apgabala un Harkovas apgabalu daļām izveidoja Doņeckas apgabalu. 1938. gadā to sadalīja Staļinas (tagad Doņeckas) un Vorošilovgradas (tagad Luganskas) apgabalos.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā. Donbasa kara laikā Krievijas specvienību atbalstītie separātisti 2014.—1015. gadā ieņēma Doņeckas apgabala austrumu daļu.

Iedzīvotāju etniskā struktūra (2001)

Tautība	Skaits	%
ukraiņi	2 744 149	56,87%
krievi	1 844 399	38,22%
grieķi	77 516	1,61%
baltkrievi	44 525	0,92%
tatāri	19 161	0,40%
armēņi	15 734	0,33%
ebreji	8 825	0,18%
azerbaidžāņi	8 075	0,17%
gruzīni	7 197	0,15%
moldāvi	7 171	0,15%
citi	48 811	1,01%
kopā	4 825 563	100%

Lielāko etnisko grupu izmaiņas (1939-2001)

Tautība	1939	1959	1989	2001
ukraiņi	59,3%	55,6%	50,7%	56,9%
krievi	31,2%	37,6%	43,6%	38,2%
grieķi	3,0%	2,2%	1,6%	1,6%
baltkrievi	0,9%	1,5%	1,5%	0,9%
tatāri	0,5%	0,6%	0,5%	0,4%
armēņi	0,1%	0,1%	0,2%	0,3%
ebreji	2,1%	1,0%	0,5%	0,2%

Administratīvi teritoriālais iedalījums

Doņeckas apgabala rajoni un apgabala pakļautības pilsētas

Administratīvi Doņeckas apgabals iedalās 28 apgabala pakļautības pilsētās un 18 rajonos. Kopā apgabalā 2003. gada 1. janvārī bija:

• 18 rajoni,
• 52 pilsētas,
  • tajā skaitā 28 apgabala pakļautības pilsētas,
• 131 pilsētciemats un ciemats,
• 1121 ciems,
• 21 pilsētas rajons 4 pilsētās.

Rajoni

Apzīmējums kartē	Nosaukums	Platība	Iedzīvotāji (2001)	Centrs	Iedalījums
a	Amvrosijivkas rajons	1455	55072	Amvrosijivka	1 pilsēta: Amvrosijivka; 3 pilsētciemati: Vojkovska, Kutejnikove, Novoamvrosijivske; 12 ciema padomes
b	Bahmutas rajons	1687	53866	Bahmuta	1 pilsēta: Siverska; 1 pilsētciemats: Luhanske; 24 ciema padomes
f	Dobropiļļas rajons	949	20482	Dobropiļļa	1 pilsētciemats: Svjatohorivka; 10 ciema padomes
r	Jasinuvatas rajons	809	30165	Jasinuvata	3 pilsētciemati: Verhņotorecke, Želanne, Očeretine; 9 ciema padomes
g	Kostjantiņivkas rajons	1172	21032	Kostjantiņivka	20 ciema padomes
i	Limanas rajons	1018	24781	Limana	5 pilsētciemati: Drobiševe, Kirovska, Novoseļivka, Jampiļa, Jarova; 7 ciema padomes
h	Krasnoarmijskas rajons	1316	37384	Krasnoarmijska	3 pilsētciemati: Hrodivka, Novoekonomične, Udačne; 17 ciema padomes
j	Marjinkas rajons	1350	90434	Marjinka	3 pilsētas: Marjinka, Krasnohorivka, Kurahove; 2 pilsētciemati: Oleksandrivka, Staromihajļivka; 15 ciema padomes
k	Novoazovskas rajons	1000	38861	Novoazovska	1 pilsēta: Novoazovska; 1 pilsētciemats: Sedove; 14 ciema padomes
l	Oleksandrivkas rajons	1010	22883	Oleksandrivka	1 pilsētciemats: Oleksandrivka; 15 ciema padomes
m	Peršotravņevas rajons	792	29241	Manhuša	2 pilsētciemati: Manhuša, Jalta; 6 ciema padomes
n	Slovjanskas rajons	1273	39165	Slovjanska	4 pilsētciemati: Andrijivka, Bilbasivka, Rajhorodoka, Čerkaske; 12 ciema padomes
o	Starobeševes rajons	1255	56048	Starobeševe	1 pilsēta: Komsomoļske; 2 pilsētciemati: Starobeševe, Novijsvita; 11 ciema padomes
q	Šahtarskas rajons	1194	23570	Šahtarska	13 ciema padomes
p	Teļmanoves rajons	1340	35058	Teļmanove	3 pilsētciemati: Teļmanove, Andrijivka, Mirne; 12 ciema padomes
c	Velika Novosilkas rajons	1901	49272	Velika Novosilka	1 pilsētciemats: Velika Novosilka; 15 ciema padomes
d	Volnovahas rajons	1848	92630	Volnovaha	1 pilsēta: Volnovaha; 6 pilsētciemati: Blahodatne, Volodimirivka, Donske, Novotrojicke, Oleņivka, Oļhinka; 27 ciema padomes
e	Volodarskes rajons	1221	31169	Volodarske	1 pilsētciemats: Volodarske; 10 ciema padomes

Apgabala pilsētas

Numurs kartē	Nosaukums	Platība	Iedzīvotāji (2001)	Iedalījums
2	Avdijivka	29	37210
3	Bahmuta	73	113360	3 pilsētas: Bahmuta, Soledara, Časivjara; 1 pilsētciemats: Krasna Hora
6	Debaļceve	37	52214	2 pilsētas: Debaļceve, Svitlodarska; 1 pilsētciemats: Miroņivska
8	Mirnohrada	23	55815
9	Dobropiļļa	20	71695	3 pilsētas: Dobropiļļa, Bilicke, Bilozerske; 1 pilsētciemats: Novodonecke
10	Dokučajevska	119	25265
1	Doņecka	570	1033424	9 pilsētas rajoni; 1 pilsēta: Mospine; 1 pilsētciemats: Larine
11	Družkivka	46	74901	1 pilsēta: Družkivka; 2 pilsētciemati: Oleksijevo-Družkivka, Rajske
7	Torecka	62	87024	2 pilsētas: Torecka, Zaļizne; 3 pilsētciemati: Kirove, Novhorodske, Ščerbiņivka
26	Harcizka	207	114105	3 pilsētas: Harcizka, Zuhresa, Ilovajska; 3 pilsētciemati: Zujivka, Trojickoharcizska, Hirne
5	Horļivka	422	314660	3 pilsētas rajoni; 3 pilsētciemati: Hoļmivske, Zajceve, Pantelejmoņivka; 1 ciema padome
28	Jasinuvata	19	37552
12	Jenakijeve	425	161535	3 pilsētas: Jenakijeve, Vuhlehirska, Bunhe; 4 pilsētciemati: Bulavinske, Karlomarksove, Korsuņa, Oļhovatka
14	Kirovske	7	30910
15	Kostjantiņivka	66	95111
16	Kramatorska	356	216162	1 pilsēta: Kramatorska; 4 pilsētciemati: Bileņke, Krasnotorka, Šabeļkivka, Jasnohirka
17	Limana	192	29610
18	Krasnoarmijska	39	83251	2 pilsētas: Krasnoarmijska, Rodinske; 1 pilsētciemats: Ševčenko
19	Makijivka	426	432830	5 pilsētas rajoni; 5 pilsētciemati: Hruzkozorjanske, Proletarske, Jasiņivka, Krinična, Nižņa Krinka; 1 ciema padome
20	Mariupole	244	514548	4 pilsētas rajoni; 3 pilsētciemati: Sartana, Starijkrima, Talakovka
21	Novohrodivka	5	17473
22	Selidove	108	62589	3 pilsētas: Selidove, Hirnika, Ukrajinska; 4 pilsētciemati: Kurahivka, Cukurine, Višneve, Komišivka
23	Slovjanska	74	146585	3 pilsētas: Slovjanska, Svjatohirska, Mikolajivka
24	Sņižne	189	82609	1 pilsēta: Sņižne; 5 pilsētciemati: Andrijivka, Hirnicke, Zaļisne, Pervomajske, Severne
27	Šahtarska	51	71658	1 pilsēta: Šahtarska; 3 pilsētciemati: Kontarne, Serdite, Stižkivske
25	Toreza	105	95632	1 pilsēta: Toreza; 2 pilsētciemati: Pelahijivka, Rozsipne
4	Vuhledara	5	17440
13	Ždaņivka	2	14793	1 pilsēta: Ždaņivka; 1 pilsētciemats: Viļhivka

Piezīmes

Pilsētu karte

Amvrosijivka

Bahmuta

Zaļizne

Avdijivka

Bilicke

Bilozerske

Časivjara

Debaļceve

Mirnohrada

Dobropiļļa

Dokučajevska

Doņecka

Družkivka

Torecka

Harcizka

Hirnika

Horļivka

Ilovajska

Jasinuvata

Jenakijeve

Bunhe

Kirovske

Komsomoļske

Kostjantiņivka

Kramatorska

Limana

Krasnoarmijska

Krasnohorivka

Kurahove

Makijivka

Mariupole

Marjinka

Mikolajivka

Mospine

Novoazovska

Novohrodivka

Rodinske

Selidove

Siverska

Slovjanska

Sņižne

Soledara

Svitlodarska

Svjatohirska

Šahtarska

Toreza

Ukrajinska

Volnovaha

Vuhledara

Vuhlehirska

Zuhresa

Ždaņivka

Doņeckas apgabala pilsētu izvietojums (treknrakstā — apgabala nozīmes pilsētas)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Doņeckas apgabals.