Doņeckas apgabals
Doņeckas apgabals vai Doneckas apgabals (ukraiņu: Донецька область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Zaporožjas un Dņepropetrovskas apgabaliem rietumos, Harkovas apgabalu ziemeļos, Luhanskas apgabalu ziemeļaustrumos, kā arī Krievijas Rostovas apgabalu austrumos un Azovas jūru dienvidos.
Doņeckas apgabals | |||
Донецька область | |||
— apgabals — | |||
|
|||
![]() |
|||
Valsts | ![]() | ||
---|---|---|---|
Centrs | Doņecka oficiāli; Kramatorska faktiski | ||
Administratīvais iedalījums | 46
|
||
Platība | |||
- Kopā | 26 517 km² | ||
Iedzīvotāji (2014) | |||
- Kopā | 4 343 900 | ||
- Blīvums | 163,8/km² | ||
- Etniskais sastāvs | ukraiņi (56,87%) krievi (38,22%) grieķi (1,61%) |
||
Mājaslapa: http://donoda.gov.ua | |||
![]() |
VēstureLabot
Tagadējā Doņeckas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši). 1223. gadā šī apgabala teritorijā notika Kauja pie Kalkas upes, kurā Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijevas Krievzemes karaspēku. Pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu radās Krimas haniste, kas 1475. gadā kļuva par Osmaņu impērijas vasali. Apgabala teritorijā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas—Lietuvas ūnijas ieceļoja kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.
Pēc Bogdana Hmeļņicka vadītās sacelšanās apgabals bija Ukrainas hetmaņa pakļautībā (1649−1657) kā daļa no Zaporožjes Sečas zemēm. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas apgabals saglabāja autonomiju Polijas—Lietuvas kopvalsts un Krievijas caristes kontrolē. Pēc kazaku kā Zviedrijas sabiedroto sakāves Poltavas kaujā 1709. gadā Zaporožjes Seča nokļuva atkarībā no Krievijas. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporožes Seču, bet dienvidu daļu pie Azovas jūras palika Krimas hanistei līdz 1783. gadam.
No 1754. gada daļa no apgabala bija iekļauta Krievijas Impērijā kā Jaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja Nikolajevas, Taurijas un Jekaterinoslavas guberņā, kurā tolaik ietilpa tagadējais Doņeckas apgabals. 19. gadsimta beigās šeit sāka attīstīties metalurģiskā rūpniecība. 1869. gadā kazaku ciema vietā nodibināja tagadējo Doņecku, ko kādu laiku dēvēja par Staļinu (1924-1961).
No 1918. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas sastāvā. Pilsoņu kara laikā apgabala teritoriju ieņēma Nestora Mahno vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918-1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca Ukrainas PSR, 1932. gadā no Dņepropetrovskas apgabala un Harkovas apgabalu daļām izveidoja Doņeckas apgabalu. 1938. gadā to sadalīja Staļinas (tagad Doņeckas) un Vorošilovgradas (tagad Luganskas) apgabalos.
No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā. Donbasa kara laikā Krievijas specvienību atbalstītie separātisti 2014.—1015. gadā ieņēma Doņeckas apgabala austrumu daļu.
Iedzīvotāju etniskā struktūra (2001)Labot
Tautība | Skaits[1] | % |
---|---|---|
ukraiņi | 2 744 149 | 56,87% |
krievi | 1 844 399 | 38,22% |
grieķi | 77 516 | 1,61% |
baltkrievi | 44 525 | 0,92% |
tatāri | 19 161 | 0,40% |
armēņi | 15 734 | 0,33% |
ebreji | 8 825 | 0,18% |
azerbaidžāņi | 8 075 | 0,17% |
gruzīni | 7 197 | 0,15% |
moldāvi | 7 171 | 0,15% |
citi | 48 811 | 1,01% |
kopā | 4 825 563 | 100% |
Lielāko etnisko grupu izmaiņas (1939-2001)Labot
Tautība | 1939 | 1959 | 1989 | 2001 |
---|---|---|---|---|
ukraiņi | 59,3% | 55,6% | 50,7% | 56,9% |
krievi | 31,2% | 37,6% | 43,6% | 38,2% |
grieķi | 3,0% | 2,2% | 1,6% | 1,6% |
baltkrievi | 0,9% | 1,5% | 1,5% | 0,9% |
tatāri | 0,5% | 0,6% | 0,5% | 0,4% |
armēņi | 0,1% | 0,1% | 0,2% | 0,3% |
ebreji | 2,1% | 1,0% | 0,5% | 0,2% |
Administratīvi teritoriālais iedalījumsLabot
Administratīvi Doņeckas apgabals iedalās 28 apgabala pakļautības pilsētās un 18 rajonos. Kopā apgabalā 2003. gada 1. janvārī bija:[2]
- 18 rajoni,
- 52 pilsētas,
- tajā skaitā 28 apgabala pakļautības pilsētas,
- 131 pilsētciemats un ciemats,
- 1121 ciems,
- 21 pilsētas rajons 4 pilsētās.
RajoniLabot
Apzīmējums kartē |
Nosaukums | Platība | Iedzīvotāji (2001) |
Centrs | Iedalījums |
---|---|---|---|---|---|
a | Amvrosijivkas rajons | 1455 | 55072 | Amvrosijivka | 1 pilsēta: Amvrosijivka; 3 pilsētciemati: Vojkovska, Kutejnikove, Novoamvrosijivske; 12 ciema padomes |
b | Bahmutas rajons | 1687 | 53866 | Bahmuta[P 1] | 1 pilsēta: Siverska; 1 pilsētciemats: Luhanske; 24 ciema padomes |
f | Dobropiļļas rajons | 949 | 20482 | Dobropiļļa[P 1] | 1 pilsētciemats: Svjatohorivka; 10 ciema padomes |
r | Jasinuvatas rajons | 809 | 30165 | Jasinuvata[P 1] | 3 pilsētciemati: Verhņotorecke, Želanne, Očeretine; 9 ciema padomes |
g | Kostjantiņivkas rajons | 1172 | 21032 | Kostjantiņivka[P 1] | 20 ciema padomes |
i | Limanas rajons[P 2] | 1018 | 24781 | Limana[P 1] | 5 pilsētciemati: Drobiševe, Kirovska, Novoseļivka, Jampiļa, Jarova; 7 ciema padomes |
h | Krasnoarmijskas rajons | 1316 | 37384 | Krasnoarmijska[P 1] | 3 pilsētciemati: Hrodivka, Novoekonomične, Udačne; 17 ciema padomes |
j | Marjinkas rajons | 1350 | 90434 | Marjinka | 3 pilsētas: Marjinka, Krasnohorivka, Kurahove; 2 pilsētciemati: Oleksandrivka, Staromihajļivka; 15 ciema padomes |
k | Novoazovskas rajons | 1000 | 38861 | Novoazovska | 1 pilsēta: Novoazovska; 1 pilsētciemats: Sedove; 14 ciema padomes |
l | Oleksandrivkas rajons | 1010 | 22883 | Oleksandrivka | 1 pilsētciemats: Oleksandrivka; 15 ciema padomes |
m | Peršotravņevas rajons | 792 | 29241 | Manhuša | 2 pilsētciemati: Manhuša, Jalta; 6 ciema padomes |
n | Slovjanskas rajons | 1273 | 39165 | Slovjanska[P 1] | 4 pilsētciemati: Andrijivka, Bilbasivka, Rajhorodoka, Čerkaske; 12 ciema padomes |
o | Starobeševes rajons | 1255 | 56048 | Starobeševe | 1 pilsēta: Komsomoļske; 2 pilsētciemati: Starobeševe, Novijsvita; 11 ciema padomes |
q | Šahtarskas rajons | 1194 | 23570 | Šahtarska[P 1] | 13 ciema padomes |
p | Teļmanoves rajons | 1340 | 35058 | Teļmanove | 3 pilsētciemati: Teļmanove, Andrijivka, Mirne; 12 ciema padomes |
c | Velika Novosilkas rajons | 1901 | 49272 | Velika Novosilka | 1 pilsētciemats: Velika Novosilka; 15 ciema padomes |
d | Volnovahas rajons | 1848 | 92630 | Volnovaha | 1 pilsēta: Volnovaha; 6 pilsētciemati: Blahodatne, Volodimirivka, Donske, Novotrojicke, Oleņivka, Oļhinka; 27 ciema padomes |
e | Volodarskes rajons | 1221 | 31169 | Volodarske | 1 pilsētciemats: Volodarske; 10 ciema padomes |
Apgabala pilsētasLabot
Numurs kartē |
Nosaukums | Platība | Iedzīvotāji (2001) |
Iedalījums |
---|---|---|---|---|
2 | Avdijivka | 29 | 37210 | |
3 | Bahmuta | 73 | 113360 | 3 pilsētas: Bahmuta, Soledara, Časivjara; 1 pilsētciemats: Krasna Hora |
6 | Debaļceve | 37 | 52214 | 2 pilsētas: Debaļceve, Svitlodarska; 1 pilsētciemats: Miroņivska |
8 | Mirnohrada | 23 | 55815 | |
9 | Dobropiļļa | 20 | 71695 | 3 pilsētas: Dobropiļļa, Bilicke, Bilozerske; 1 pilsētciemats: Novodonecke |
10 | Dokučajevska | 119 | 25265 | |
1 | Doņecka | 570 | 1033424 | 9 pilsētas rajoni; 1 pilsēta: Mospine; 1 pilsētciemats: Larine |
11 | Družkivka | 46 | 74901 | 1 pilsēta: Družkivka; 2 pilsētciemati: Oleksijevo-Družkivka, Rajske |
7 | Torecka | 62 | 87024 | 2 pilsētas: Torecka, Zaļizne; 3 pilsētciemati: Kirove, Novhorodske, Ščerbiņivka |
26 | Harcizka | 207 | 114105 | 3 pilsētas: Harcizka, Zuhresa, Ilovajska; 3 pilsētciemati: Zujivka, Trojickoharcizska, Hirne |
5 | Horļivka | 422 | 314660 | 3 pilsētas rajoni; 3 pilsētciemati: Hoļmivske, Zajceve, Pantelejmoņivka; 1 ciema padome |
28 | Jasinuvata | 19 | 37552 | |
12 | Jenakijeve | 425 | 161535 | 3 pilsētas: Jenakijeve, Vuhlehirska, Bunhe; 4 pilsētciemati: Bulavinske, Karlomarksove, Korsuņa, Oļhovatka |
14 | Kirovske | 7 | 30910 | |
15 | Kostjantiņivka | 66 | 95111 | |
16 | Kramatorska | 356 | 216162 | 1 pilsēta: Kramatorska; 4 pilsētciemati: Bileņke, Krasnotorka, Šabeļkivka, Jasnohirka |
17 | Limana | 192 | 29610 | |
18 | Krasnoarmijska | 39 | 83251 | 2 pilsētas: Krasnoarmijska, Rodinske; 1 pilsētciemats: Ševčenko |
19 | Makijivka | 426 | 432830 | 5 pilsētas rajoni; 5 pilsētciemati: Hruzkozorjanske, Proletarske, Jasiņivka, Krinična, Nižņa Krinka; 1 ciema padome |
20 | Mariupole | 244 | 514548 | 4 pilsētas rajoni; 3 pilsētciemati: Sartana, Starijkrima, Talakovka |
21 | Novohrodivka | 5 | 17473 | |
22 | Selidove | 108 | 62589 | 3 pilsētas: Selidove, Hirnika, Ukrajinska; 4 pilsētciemati: Kurahivka, Cukurine, Višneve, Komišivka |
23 | Slovjanska | 74 | 146585 | 3 pilsētas: Slovjanska, Svjatohirska, Mikolajivka |
24 | Sņižne | 189 | 82609 | 1 pilsēta: Sņižne; 5 pilsētciemati: Andrijivka, Hirnicke, Zaļisne, Pervomajske, Severne |
27 | Šahtarska | 51 | 71658 | 1 pilsēta: Šahtarska; 3 pilsētciemati: Kontarne, Serdite, Stižkivske |
25 | Toreza | 105 | 95632 | 1 pilsēta: Toreza; 2 pilsētciemati: Pelahijivka, Rozsipne |
4 | Vuhledara | 5 | 17440 | |
13 | Ždaņivka | 2 | 14793 | 1 pilsēta: Ždaņivka; 1 pilsētciemats: Viļhivka |
- Piezīmes
Pilsētu karteLabot
AtsaucesLabot
Ārējās saitesLabot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Doņeckas apgabals.