Starijkrima

pilsēta Krimā

Starijkrima (ukraiņu: Старий Крим, krievu: Старый Крым) jeb Eski Kirima (Krimas tatāru: Eski Qırım) ir pilsēta Krimas Autonomajās Republikas, Kirovskas rajonā.[1] Izvietojusies Krimas pussalas dienvidaustrumos 89 km no republikas galvaspilsētas Simferopoles.

Starijkrima
Eski Kirima

pilsēta
  • Старий Крим
  • Eski Qırım
Starijkrima Eski Kirima
Karogs: Starijkrima Eski Kirima
Karogs
Ģerbonis: Starijkrima Eski Kirima
Ģerbonis
Starijkrima Eski Kirima (Krima)
Starijkrima Eski Kirima
Starijkrima
Eski Kirima
Starijkrima Eski Kirima (Ukraina)
Starijkrima Eski Kirima
Starijkrima
Eski Kirima
Starijkrima Eski Kirima (Krievija)
Starijkrima Eski Kirima
Starijkrima
Eski Kirima
Koordinātas: 45°01′45″N 35°05′19″E / 45.02917°N 35.08861°E / 45.02917; 35.08861Koordinātas: 45°01′45″N 35°05′19″E / 45.02917°N 35.08861°E / 45.02917; 35.08861
Valsts
Autonomā republika (Ukrainā) Krimas Autonomā Republika
Republika (Krievijā) Krimas Republika
Rajons Kirovskas rajons
Dibināta 1. gadsimts
Pilsēta 1784
Platība
 • Kopējā 9,97 km2
Augstums 300 m
Iedzīvotāji (2021)
 • kopā 9 381
 • blīvums 940,9/km²
Pasta indekss 297345
Mājaslapa www.st-krym.ru
Starijkrima
Eski Kirima Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Sena apdzīvota vieta, arheoloģiskajos izrakumos pilsētā un tās apkārtnē atradumi datēti līdz pat 4. gadsimtam p.m.ē. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1. gadsimtā kā tauru pilsēta Karija. Vēlākos laikos bija nozīmīgs tirdzniecības centrs un bija zināma kā Surhata, Solhata. Pēc Krimas nonākšanas Zelta Ordas pakļautībā pilsētu dēvēja par Kerimu un tā bija Krimas Jurtas arministratīvais centrs. Pēc Krimas hanistes izveidošanās pilsēta zaudēja savu nozīmi un tika dēvēta par Eski Kirimu — ‘Veco Krimu’. Pēc Krimas iekļaušanas Krievijas Impērijā gandrīz visi tās iedzīvotāji emigrēja (1805. gadā tautskaitē reģistrēti 114 iedzīvotāji), un pilsētai tika piešķirts preidogrieķisks nosaukums Leukopole — ‘Klusā pilsēta’, bet tas neiedzīvojās, un pilsētu turpināja saukt par Starijkrimu.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 658. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu