Dienvidlatvijas brigāde

Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919. gada 15. jūlijā apvienoja ar Ziemeļlatvijas brigādi un vācbaltiešu zemessargiem, izveidojot Latvijas Bruņotos spēkus.

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī

Latvijas bruņoto spēku vadība pieņem parādi Rīgā 1919. gada 6. jūlijā. No kreisās puses: pulkvedis Jorģis Zemitāns (Ziemeļlatvijas brigādes komandieris), pulkvedis Jānis Balodis (Dienvidlatvijas brigādes komandieris), pulkvedis–leitnants Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks)

Vēsture

1919. gada 6. martā uzbrukuma laikā Padomju Latvijas armijas daļām savstarpējā landesvēra latviešu un vāciešu karaspēka daļu apšaudē gāja bojā 1. latviešu atsevišķais bataljona komandieris Oskars Kalpaks un Studentu rotas komandieris Nikolajs Grundmanis.

Ar 1919. gada 21. martā Liepājā Latvijas Pagaidu valdības apsardzības ministrs Jānis Zālītis izdeva pavēli Nr. 21., kurā sakarā ar izsūtītiem papildinājumiem Latviešu atsevišķo bataljonu pārdēvēja par Latvijas armijas dienvidu grupu ar atsevišķas brigādes organizāciju no kājnieku rotām, sapieru rotas un piekomandētās artilērijas vienības. Brigādes komandēšanu uzdeva Jānim Balodim, kuru ar šo pavēli paaugstināja par pulkvedi, skaitot no 14. marta.

22. martā Atsevišķais Studentu bataljons piedalījās Bateru kaujā, bet 24. martā cīņās Klīves pusmuižas rajonā. 29. martā 3. Atsevišķajā bataljonā iedalīja jaunu rotu, ko uzdeva komandēt kapteinim Paulim Zoltam. Kapteinis A. Galindoms uzņēmās bataljona komandēšanu, bet par Studentu rotas komandieri iecēla kapteini Marku Ozolu.

1919. gada 18. maijā kaujā pie Kaugurciema Zolta rota piespieda atkāpties no pozīcijām divus lielinieku pulkus. Uzvaras rezultātā Latviešu atsevišķās brigādes vienības atbrīvoja tagadējās Jūrmalas teritoriju un 22. maijā piedalījās Piņķu kaujā. 23. maijā Latviešu atsevišķā brigāde iegāja Rīgā, piedalījās pilsētas "tīrīšanā" no boļševikiem, un drīz tika pārsūtīta uz Latgales fronti. Studentu bataljons palika Rīgā, kur pildīja garnizona pienākumus.

Pēc sakāves pie Rīgas notika straujš Padomju Latvijas armijas sabrukums un daudzi latviešu strēlnieki padevās pulkveža Baloža komandētajām vienībām. Tādēļ maija beigās saformēja Atsevišķā latviešu brigādes 4., 5. un 6. atsevišķo bataljonu, turpināja formēt 7. atsevišķo (skolnieku), 8. Piebalgas un Malienas atsevišķo bataljonu.

15. jūlijā Latvijas bruņoto spēku virspavēlnieks Dāvids Sīmansons pavēlēja no brigādes daļām izveidot Kurzemes divīziju, vēlāk tās daļas iegāja arī Latgales divīzijas sastāvā.

Brigādes sastāvs 1919. gada jūnijā

• 1. Latvijas Neatkarības bataljons;
• 2. Cēsu bataljons;
• 3. Atsevišķais studentu bataljons;
• 4. latviešu bataljons;
• 5. latviešu bataljons;
• 6. latviešu bataljons;
• 7. latviešu (skolnieku) bataljons;
• 8. Piebalgas bataljons;
• 9. Malienas bataljons;
• 1. jātnieku divizions (4 eskadroni);
• inženieru-sapieru bataljons;
• artilērijas baterija (2 lielgabali);
• aviācijas grupa (2 kaujas lidmašīnas);
• Latgales partizānu pulks (4 rotas);
• Augškurzemes partizānu pulks;

Literatūra

• Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš: 1918.-1920. Rīga, 1921.(1990., 2005.)
• Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. Rīga, 1927. (1932.)
• Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Rīga, 1928.
• Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. Rīga, 1929.
• Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. Rīga: Golts un Jurjāns, 1929. – 177 lpp.
• Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. Rīga, 1938. (1961., 2005.)
• Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. red. Fr. Virsaitis. Rīga: Literatūra, 1938. - 266 lpp.
• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. Rīga: Preses nams, 1999., 295. lpp. ISBN 9984-00-395-7 - 110., 169. lpp.
• Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. Rīga, 2008.

Skatīt arī

• Ziemeļlatvijas brigāde

Ārējās saites

• Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu