Augškurzemes partizānu pulks
Augškurzemes partizānu pulks bija Latvijas brīvības cīņu laika partizānu vienība, kas Jāņa Indāna vadībā Sēlijā cīnījās pret lieliniekiem no 1919. gada 13. jūnija līdz 16. augustam. Līdz 1919. gada jūlija vidum partizānu pulks Ilūkstes apriņķa kara komandanta Indāna vadībā darbojās Lietuvas armijas militārajā pakļautībā un apgādībā, piedaloties tās uzbrukumā Bebrenes un Dvietes virzienā. Pulka štābs atradās Asares muižā, pulkā bija ap 600 vīru, tas bija bruņots ar strēlnieku ieročiem, ieskaitot 6 balsta ložmetējus un 8 rokas ložmetējus.
Izveide
labot šo sadaļuAugškurzemes partizānu pulks izveidojās 1919. gada jūnijā Rubenes muižā, apvienojot vairākas mazākas grupas, kas Latvijas SPR varas laikā maijā darbojās Ilūkstes apriņķa rietumu daļā. Atsevišķas partizānu grupas darbojās Kaldabruņas—Bebrenes un Dvietes apkaimē, Rubeņu—Podumajas rajonā, bet mazākā grupa Ilzes—Akmeņupes—Jelovkas tuvumā. 22. jūnijā pulka štābs Asares muižā izdeva komandiera Indāna pavēli nr. 1., kurā norādīts, ka pulka sastāvā ietilpst 161 karavīrs. 23. jūnijā pulka komandieris J. Indāns izdeva proklamāciju visiem iedzīvotājiem, ka Augškurzemes partizānu pulks ir vienīgā likumīgā vara novadā un apsolās cīnīties par neatkarīgu Latvijas Republiku, par tās likumīgo valdību atzīstot K. Ulmaņa vadīto Latvijas Pagaidu valdību Liepājā.[1]
Piedalīšanās cīņās
labot šo sadaļu8. jūnijā partizāni uzbruka Gārsenes pagasta mājai, 10. jūnijā viņi padzina sarkanarmiešus no Bebrenes muižas. 13. jūnijā Lietuvas armijas Panevēžas grupas komandieris izdeva pavēli atļaut virsleitnantam J. Indānam formēt karaspēka grupu no Augškurzemes mežos esošajiem bruņotajiem partizāniem un uzņemt šo karaspēka vienību Lietuvas armijas operatīvajā pakļautībā un apgādībā kopējai cīņai pret lieliniekiem. 19. jūnijā atļauju pulka dibināšanai deva arī Lietuvas armijas virspavēlnieks ģenerālis Silvestrs Žukausks.[1] 1919. gada 6.—11. jūlijā pulks piedalījās Lietuvas armijas kaujās pret lieliniekiem pie Bebrenes, ko ieņēma 10. jūlijā. Pēc tam pulks ieņēma aizsardzību līnijā Ancene—Rubene un gar Daugavas kreiso krastu. Pēc Latvijas armijas nodibināšanas jūlija vidū pulka vadība nodibināja sakarus ar 4. Valmieras kājnieku pulku, kas bija izvietojies pie Līvāniem.[1]
9. augustā Latvijas armijas Kurzemes divīzijas komandieris pulkvedis Jānis Balodis izdeva pavēli, ar kuru Augškurzemes partizānu pulks tika ieskaitīts divīzijas sastāva vienā no tobrīd vēl vārdā nenosauktajiem kājnieku pulkiem. 16. augustā Augškurzemes partizānu pulks tika pārformēts par 3. Jelgavas kājnieku pulka 3. bataljonu, kas piedalījās Līvānu atbrīvošanā.[2] 1920. gada sākumā bataljons piedalījās Daugavpils kaujās un Rēzeknes atbrīvošanas operācijā.
Kritušie
labot šo sadaļuUz 1934. gadā uzliktās pulka pieminekļa plāksnes minēti 39 kritušo Augškurzemes partizānu pulka karavīru vārdi: virsletnants Alberts Mežaraups, seržants Alberts Grīslītis, dižkareivis Jānis Mickevičs, kareivji Antons Baltmanis, Staņislavs Balulis, Jānis Bartuševics, Rūdolfs Buķis, Otto Caune, Jāzeps Daģis, Antons Dilāns, Ādolfs Drozdovskis, Jānis Eibaums, Jānis Gailis, Ernests Geidāns, Otto Geidāns, Pēteris Grigalis, Jānis Jurkevičs, Vincents Kantāns, Jānis Ķiķēns, Jānis Kliģis, Teodors Leimanis, Pēteris Melderis, Pēteris Petrovskis, Staņislavs Pupiņš, Antons Rasimens, Antons Sauskājs, Jānis Senis, Juris (Jozis) Skrejāns, Antons Stočka, Aleksandrs Strazds, Jānis Ūdris, Juris Ūdris, Pēteris Vanadziņš, Nikodems Vanags, Staņislavs Vilcāns, Staņislavs Voiceks, Antons Vuškāns, Antons Žuravskis, Jāzeps Zviedrāns.[3]
Piemiņa
labot šo sadaļuAviācijas skolas priekšnieka kapteiņa Jāņa Indāna ierosmes sāka vākt līdzekļus Augškurzemes partizānu pulka pieminekļa celšanai Asarē. Pulka dibināšanas 5. gadadienā 1924. gada 22. jūnijā notika pieminekļa pamatakmens likšana un iesvētīšana. 1924. gada 17.augustā pēc Aleksandra Birzenieka meta celto pieminekli svinīgi atklāja Valsts prezidents Jānis Čakste. Tam ir no laukakmeņiem mūrēts apļveida pamats, virs tā – zemes uzbērums, kura centrā granīta bluķis ar dzelzs krustu. Pa uzbēruma nogāzi visapkārt izvietoti 7 laukakmeņi, kas tika atvesti no apkārtējiem pagastiem, no kuriem nāca pulka karavīri: Prodes, Gārsenes, Aknīstes, Susējas, Rubeņu, Bebrenes un Dvietes. Pieminekļa priekšā novietots četrkantīgs akmens, kas kalpoja mūžīgās uguns iedegšanai. Krustu izkala Asares kalējs Aleksandrs Puķēns, bet pieminekli cēla mūrnieks Drazdovskis no Subates. Apkārt piemineklim aug 8 liepas kā apliecinājums visu pagastu (arī Asares) partizānu vienotībai. 1929. gada 22. jūnijā Lietuvas armijas karavīri uzlika savu piemiņas krustu ar Gedimina krusta zīmi un uzrakstu lietuviešu valodā „Lietuvas karavīri krituši par Lietuvu un Latviju 1919”. 1934. gada 22. jūnijā Ministru prezidenta biedrs Marģers Skujenieks centrālā piemiņas akmens aizmugures daļā atklāja plāksni ar Latvijas brīvības cīņās 39 kritušo partizānu vārdiem.
Bebrenē brīvības cīņu pieminekli atklāja 1932. gadā. Tas arī bija celts pēc arhitekta A. Birzenieka projekta. Pēc Latvijas okupācijas 1950. gados pieminekli sagrāva un tā vietā uzstādīja pieminekli Sarkanās armijas karavīriem. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1994. gada 15. maijā atklāja atjaunoto pieminekli.
1932. gadā pie Aknīstes pamatskolas atklāja plāksni brīvības cīņās kritušajiem varoņiem. Kad 1939. gada rudenī pabeidza celt jauno skolas ēku, plāksni pārvietoja uz to. Pēc Latvijas okupācijas plāksne ir pazudusi. 1934. gada 29. septembrī Rubeņu katoļu baznīcā atklāja plāksni kritušajiem pagasta karavīriem, kas arī ir pazudusi. Savukārt Asares luterāņu baznīcas sakristejā atrodas plāksne „Brāļiem partizāniem Slates pagasta aizsargi un dziedāšanas biedrība”, kuru svētku reizēs novieto uz pieminekļa.
1939. gada 13. augustā pretī Gārsenes pagastnamam bija plānots nodot sabiedrībai pēc arhitekta A. Birzenieka meta A. Blumberga Jēkabpilī Latvijas granītā kalto Augšzemes atbrīvošanas piemiņas zīmi, taču 12. augustā presē tika publicēts paziņojums, ka zīmes atklāšanas svinības atliktas uz nenoteiktu laiku. Tikai 1995. gada 25. februārī ģenerāļa J. Indāna 100. dzimšanas dienā uz bijušās Gārsenes pagasta ēkas sienas atklāja piemiņas plāksni Augškurzemes zaļajiem partizāniem un pulka izveidotājam un komandierim Jānim Indānam.
Literatūra
labot šo sadaļu- 3. Jelgavas kājnieku pulks 16. VIII 1919. – 16. VIII 1929. Jelgava, 1929 (grāmata)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Juris Ciganovs. Augškurzemes partizānu pulks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 1. septembrī.
- ↑ «"Jaunais vēstnesis" 2008. novembris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 4. aprīlī.
- ↑ Augškurzemes partizānu pulkam – 100 Edīte Pulere, jekabpilsnovads.lv, 2019. gada 5. jūlijā