Paulis Zolts
Paulis Zolts (1880—1919) bija Latvijas armijas virsnieks, brīvības cīņu dalībnieks un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Kritis varoņa nāvē pie Kauguriem.
| ||||||||||||||||
|
BiogrāfijaLabot
Paulis Zolts dzimis 1880. gada 10. augustā Sēļu pagastā "Vecstārastos". Mācījies vietējā draudzes skolā un skolotāju seminārā. Vēlāk izglītību turpinājis mērnieku—taksatoru skolā Gorkos. Bijis mērniecības darbu revidents Harkovas guberņā.
Krievijas impērijas karaspēkā iesaukts 1914. gadā. Ieskaitīts 79. artilērijas brigādē un visu Pirmā pasaules kara laiku pavadījis Kaukāza frontē. Vairākkārt apbalvots. Pēc kara beigām atgriezies Latvijā.
1919. gada janvārī brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Bijis vada, vēlāk rotas komandieris Atsevišķajā studentu bataljonā kapteiņa dienesta pakāpē. Piedalījies pirmajās Kalpaka bataljona kaujās Kurzemē.
1919. gada 18. maijā Kaugurciemā Latvijas armijas vienības zem 2 lielinieku pulku spiediena bija spiestas atkāpties. Zolta rotai bija piegādāta nepareiza munīcija, un arī kāpu smiltīs daudzi rotas ieroči bija kļuvuši nelietojami. Tomēr, ņemot vērā kritisko frontes stāvokli, Zolts veda savu rotu pretuzbrukumā, durkļu cīņā atguva ierakumus un piespieda pretinieku bēgt.[1] Pats kapteinis Zolts šajā kaujā krita. Pēc nāves apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. Apbedīts Mazsalacas kapos.
Kauguros P. Zolta vārdā nosaukta iela Jūrmalā, Kaugurciemā, un viņa rotas kauju piemiņai ir atklāts piemineklis.
AtsaucesLabot
- ↑ «LKOK nr.3/266 : Zolts, Paulis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 7. jūnijā.