Paulis Zolts

Paulis Zolts (1880—1919) bija Latvijas armijas virsnieks, brīvības cīņu dalībnieks un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Kritis varoņa nāvē pie Kaugurciema.

Paulis Zolts Personīgā informācija Dzimis 1880. gada 10. augustā Sēļu pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1919. gada 18. maijā (38 gadi) Kaugurciems, Latvija Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe Kapteinis Dienesta laiks 1904-1906 1914—1917 1919 Valsts Krievijas Impērija Latvija Struktūra sauszemes bruņotie spēki Vienība Atsevišķais studentu bataljons Kaujas darbība Krievijas—Japānas karš Pirmais pasaules karš Latvijas brīvības cīņas Apbalvojumi Staņislava ordenis (IV šķira) Annas ordenis (III šķira) Vladimira ordenis (IV šķira) Lāčplēša Kara ordenis (III šķira)

Biogrāfija

Paulis Zolts dzimis 1880. gada 10. augustā Sēļu pagastā "Vecstārastos". Mācījies vietējā draudzes skolā un skolotāju seminārā Kuldīgā. Vēlāk izglītību turpinājis mērnieku—taksatoru skolā Gorkos, Mogiļevas guberņā. Vairākus gadus bijis mērniecības darbu revidents Harkivas guberņā.

Krievijas Impērijas karaspēka obligātajā karadienestā iesaukts 1900. gadā. Ieskaitīts 41. artilērijas brigādē Vitebskā. Pēc artilērijas rezerves virsnieka pārbaudījumu nokārtošanas atvaļināts 1902.gadā praporščika pakāpē. Uz laiku atgriezies dzimtajās mājās, kur strādājis lauku darbus. Sākoties Krievijas Japānas karam 1904.gadā atkal mobilizēts armijā. Bijis praporščiks 40. pārvietojamajā artilērijas parkā. Piedalījies kaujās ar Japānas armiju, bijis artilērijas baterijas komandieris. Pēc kara beigām 1906. gadā atkal demobilizēts rezervē.

Pirmā pasaules kara sākumā 1914.gadā atkal mobilizēts armijā. Iedalīts 79. artilērijas brigādē un piedalījies kaujās Kaukāza frontē un arī Galīcijā. 1916-17.gadā atradies Ziemeļu frontē, pozīcijās gar Daugavu, pie Pļaviņām. Vairākkārt apbalvots un pakāpeniski paaugstināts līdz štābskapteiņa dienesta pakāpei. Pēc armijas sabrukuma 1917.gada nogalē atgriezies dzimtajās mājās. 1918.gada beigās, tuvojoties Sarkanajai armijai, devies uz Tallinu. No turienes, kopā ar brāli, 1919.gada janvāra pirmajās dienās kuģī devies uz Liepāju.

1919. gada janvārī Liepājā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Bijis vada, vēlāk rotas komandieris Atsevišķajā studentu bataljonā kapteiņa dienesta pakāpē. Piedalījies pirmajās Kalpaka bataljona kaujās Kurzemē.

1919. gada 18. maijā Kaugurciemā Latvijas armijas vienības, visu dienu ilgušā kaujā, zem 2 lielinieku pulku spiediena bija spiestas atkāpties. Zolta rotai bija piegādāta nepareiza munīcija, un arī kāpu smiltīs daudzi rotas ieroči bija kļuvuši nelietojami. Tomēr, ņemot vērā kritisko frontes stāvokli, Zolts veda savu rotu pretuzbrukumā, durkļu cīņā atguva ierakumus un piespieda pretinieku bēgt. Pats kapteinis Zolts šajā kaujā krita. Pēc nāves apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Apbedīts Mazsalacas kapos.

Kauguros P. Zolta vārdā nosaukta iela Jūrmalā, Kaugurciemā, un viņa rotas kauju piemiņai ir atklāts piemineklis.