Dāvids Burļuks (krievu: Давид Давидович Бурлюк, dzimis 1882. gada 21. jūlijā [v.s. 9. jūlijā], miris 1967. gada 15. janvārī) bija mūsdienu Ukrainā dzimis krievu/amerikāņu dzejnieks un gleznotājs. Viens no krievu futūrisma pamatlicējiem.

Dāvids Burļuks
Давид Давидович Бурлюк
Dāvids Burļuks
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 21. jūlijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Harkivas guberņa, Krievijas Impērija
Miris 1967. gada 15. janvārī (84 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Longailenda, ASV
Tautība ukrainis
Brāļi 2
Māsas 3
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, gleznotājs
Literatūras virzieni futūrisms

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis agronoma ģimenē. Viņam bija 2 brāļi un 3 māsas. Brālis Vladimirs un māsa Ludmila kļuva par māksliniekiem, brālis Nikolajs par dzejnieku.

Mācījās Sumas pilsētas Aleksandra ģimnāzijā. Spēlējot ar brāli bērnībā negadījuma rezultātā zaudēja aci. Turpmākās dzīves laikā staigāja ar stikla protēzi, kas kļuva par viņa stila daļu.

No 1898. līdz 1910. gadam mācījās Kazaņas un Odesas mākslas skolās. Pirmais viņa darbs tika izdrukāts 1899. gadā. Studēja glezniecību pie profesora Vilija Ditca Minhenē un Antona Ažbe Parīzē.

1907—1908. gadā atgriezās Krievijā, kur sāka piedalīties mākslas izstādēs. No 1911. līdz 1914. gadam kopā ar Vladimiru Majakovski studēja Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras skolā. Publicēja darbus futūristiskajos krājumos Садок Судей, "Pļauka sabiedrības gaumei" u.c.

Pirmajā pasaules karā netika iesaukts armijā, jo viņam nebija kreisās acs. Dzīvoja Maskavā, publicēja dzeju, darbojās laikrakstos un rakstīja gleznas.

1915. gada pavasarī nokļuva Ufas guberņā, kur atradās viņa sievas muiža. Dāvida māte Ludmila Mihņeviča tajā laikā dzīvoja 112 km attālumā no Ufas, Buzdjakas ciemā. Divu gadu laikā izveidoja ap 200 gleznu. 37 no tām tiek atzītas par ietekmīgāko un visspožāko 20. gadsimta sākuma krievu mākslas kolekcijas daļu, glabājas Mihaila Ņesterova vārdā nosauktajā baškīru valsts mākslas muzejā. Šī darbu kolekcija ir viena no viņa vispilnīgākajām un kvalitatīvākajām darbu kolekcijām Krievijā. Burļuks bieži apciemoja Ufas mākslas pulciņu, kur iepazinies ar mākslinieku Aleksandru Tjuļkinu.

No 1918. līdz 1920. gadam kopā ar Vasiliju Kamenski un Vladimiru Majakovski devās viesizrādēs pa Urāliem, Sibīriju un Tālajiem Austrumiem. 1919. gada jūnijā kopā ar ģimeni apmetās Vladivostokā.

1920. gadā emigrēja uz Japānu, kur divu gadu laikā pētīja austrumu kultūru un nodarbojās ar glezniecību. Šeit viņš izveidoja ap 300 gleznu. Pēc to pārdošanas viņam pietika naudas, lai 1922. gadā pārceltos uz ASV.

Ņujorkā viņš aktīvi darbojās propadomju grupās un, sarakstot poēmu par godu Oktobra revolūcijas desmitgadei, vēlējās, lai viņu atzītu par "krievu futūrisma tēvu". Bija laikraksta Русский голос ("Krievu balss") pastāvīgais redaktors. Kopā ar savu sievu Mariju Jeļiņevsku (1894—1967) izdeva krājumus, brošūras un žurnālus, kurus ar draugu palīdzību izplatīja PSRS teritorijā. Kopš 1930. gada patstāvīgi izdeva žurnālu Color and Rhyme ("Krāsas un atskaņa"). Burļuks ar saviem darbiem piedalījās padomju mākslinieku grupas "13" izstādēs. Apmeklēja Padomju Savienību 1956. un 1965. gadā.

1949. gadā kopā ar sievu devās ceļojumā pa Francijas dienvidiem. 1962. gadā apceļoja Austrāliju un Itāliju, devās uz Prāgu, kur dzīvoja Dāvida māsa. Burļuka mākslas darbi tika izstādīti Brisbenā.

Miris 1967. gada 15. janvārī. Kremēts. Mūsdienās viņa pēcteči dzīvo ASV un Kanādā.

Sacerējumi labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu