Chrysolina aurichalcea
Chrysolina aurichalcea ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ietilpst 3 pasugas. Ir sastopama Latvijas teritorijā.[1]
Chrysolina aurichalcea Chrysolina aurichalcea (Mannerheim, 1825) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
Virsdzimta | Lapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea) |
Dzimta | Lapgraužu dzimta (Chrusomelidae) |
Apakšdzimta | Chrysomelinae |
Cilts | Chrysomelini |
Ģints | Chrysolina |
Apakšģints | Chrysolina (Anopachys) |
Suga | Chrysolina aurichalcea |
Sinonīmi | |
| |
Iedalījums | |
| |
Chrysolina aurichalcea Vikikrātuvē |
Izplatīšanās
labot šo sadaļuNominālā pasuga (C. aurichalcea aurichalcea) ir izplatīta Austrumpalearktikā, Vjetnamā, Laosā un Taivānā; C. aurichalcea asclepiadis pasuga sastopama rietumu Alpos, Itālijā (Lombardijas reģionā) un Adrijas jūras piekrastē; C. aurichalcea bohemica — Centrāleiropā un Ukrainā.[2] Chrysolina aurichalcea ir iekļauta Latvijas sugu sarakstā; pirmo reizi Latvijā šī suga tika reģistrēta 1984. gadā Slīteres nacionālā parkā.[3]
Attīstīšanās
labot šo sadaļuChrysolina aurichalcea pārošanās periods ir rudenī. Mātītes un tēviņi pārojas uz barības augiem vairākas reizes, pārošanās sezonā vaboļu pārus var sastapt uz vībotnēm (piemēram, uz Artemisia princeps). Bieži vien vientuļi tēviņi uzbrūk citiem tēviņiem laikā, kad tie pārojas.[4] Rudenī mātītes dēj olas uz barības augu lapām. Olas pārziemo nokritušās lapās zem barības augiem. Agrīnā pavasarī no olām rodas kāpuri, kas uzrāpjas uz augiem un pirmajās kāpuru paaudzēs sāk baroties ar jaunajām lapām un pumpuriem .[5]
Ekoloģija
labot šo sadaļuKāpuri barojas uz apmēram 40 augu sugām, tai skaitā kurvjziežu (vībotnes, zeltpīpenes, Cryptosiphum) un oleandru (asklēpijas, Cynanchum louiseae, Cynanchum rossicum) dzimtām. Imago barības augu saraksts ir krietni mazāks, apmēram 13 augu sugas.[6] Tie noēd jaunās lapas.[7]
Cīņa ar invazīviem augiem
labot šo sadaļuCynanchum louiseae un Cynanchum rossicum ir invazīva augu suga Ziemeļamerikā. Ar šīm sugām pārsvarā barojas C. aurichalcea asclepiadis pasuga, tāpēc tā ir iekļauta bioloģiskās cīņas pret invazīvām augu sugām programmā.[6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Dmitrijs Teļnovs. Compendium of Latvian Coleoptera. Check-List of Latvian Beetles (Insecta: Coleoptera) : entomoloģijas saraksts. — Latvija, Rīga: Latvijas Entomoloģijas biedrība, 2004. — Sēj. I. — № 2. — ISBN 9984-9768-0-7.
- ↑ Andrzej O. Bieñkowski. A study on the genus Chrysolina MOTSCHULSKY, 1860, with a checklist of all the described subgenera, species, subspecies, and synonyms (Coleoptera: Chrysomelidae: Chrysomelinae). Wrocław, Polska, 2001. Vol. 12 (2). P. 105-235.
- ↑ Ineta Grīne. Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne: Referātu tēzes. Rīga: Latvijas Universitāte, 2010. 448 lpp. ISBN 978-9984-45-224-1
- ↑ Nobuyuki Shimizu & Shizuo Fujiyama. Aggressive encounters between males inChrysolina aurichalcea (Coleoptera: Chrysomelidae). Journal of Ethology, June 1986, Volume 4, Issue 1, pp 11-15
- ↑ Aaron S. Weed. Benefits of larval group feeding by Chrysolina aurichalcea asclepiadis on Vincetoxicum: improved host location or feeding facilitation? Entomologia Experimentalis et Applicata 137: 220–228, 2010 doi:10.1111/j.1570-7458.2010.01057.x
- ↑ 6,0 6,1 Weed A. S. & Casagrande R. A.Evaluation of host range and larval feeding impact of Chrysolina aurichalcea asclepiadis (Villa): considerations for biological control of Vincetoxicum in North America. Environ Entomol. 2011 Dec;40(6):1427-36. doi: 10.1603/EN11106.
- ↑ Joong Won Park, Sun Young Park, Ah Rha Wang, Min Jee Kim, Hae Chul Park & Iksoo Kim. Geographic Genetic Contour of A Leaf Beetle, Chrysolina aurichalcea (Coleoptera: Chysomelidae), on the Basis of Mitochondrial COI Gene and Nuclear ITS2 Sequences. Int. J. Indust. Entomol. Vol. 23, No. 1, 2011, pp. 155~166
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Chrysolina (Anopachys) aurichalcea (Mannerheim, 1825). GBIF.org
- Chrysolina aurichalcea (Gebler, 1825). Wydział Nauk Biologicznych