Pumpuri
- Šis raksts ir par Jūrmalas pilsētas daļu. Par citām jēdziena Pumpuri nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Pumpuri ir Jūrmalas pilsētas daļa starp Jaundubultiem un Mellužiem. Te atrodas Pumpuru vidusskola.
Pumpuri | |
---|---|
Priedes Pumpuru kāpās
| |
Pumpuru novietojums Jūrmalā
| |
Pamatinformācija | |
Pilsēta | Jūrmala |
Platība | 1,7km2 |
Iedzīvotāju skaits | 523 (2008)[1] |
Augstums | 3 m |
Transports | |
Autobuss | 4. |
Minibuss | 5. |
Cits | Vilciens (Pumpuru stacija) |
Papildinformācija | |
Pasta indekss | LV-2008 |
Nosaukums
labot šo sadaļu1939. gadā dzelzceļa staciju Melluži I pārdēvēja par Pumpuriem, vēlāk arī visu stacijai tuvumā esošo Jaundubultu un Mellužu daļu.
Vēsture
labot šo sadaļuAgrāk Pumpuri atradās uz Slokas mežniecībai piederošās Jaundubultu zemes un daļēji uz Nurmuižas īpašniekiem fon Firksiem piederošās Mellužu zemes. Robežu starp abiem īpašumiem veidoja tagadējā Upes iela. 1827. gadā Kārlis Firkss Mellužos uzbūvēja kūrmāju, kuru nosauca par Karlsbad. Gruntsgabali Jaundubultos vasarniekiem sākti ierādīt 1848. gadā.
1859. gadā Pumpuru un Mellužu bērniem darbojās gan draudzes, gan privātās skolas. 1877. gadā uz jaunatvērtās Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas izveidoja pieturas vietu Karlsbāde, ko 1914. gadā pārdēvēja par Karlsbādi I, 1922. gadā par Melluži I. Līdz Pirmajam pasaules karam Pumpuri saglabāja lauciniecisku raksturu un šeit bija daudz mazāk izpriecu vietu kā Dubultos vai Majoros.
1919. gada 26. septembrī atvēra Mellužu pamatskolu Peldu ielā 4/6, bet 1934. gadā pie dzelzceļa stacijas pēc skolu būvju arhitekta Indriķa Blankenburga projekta Kronvalda ielā 8 uzcēla Rīgas Jūrmalas pilsētas 3. pamatskolas ēku.
-
Karlsbādes Jūras paviljons (pirms 1914)
-
Raiņa un Aspazijas vasarnīca (2009)
Ievērojamas personības
labot šo sadaļuPoruka prospektā 61 pēc atgriešanās no Vjatkas trimdas līdz emigrācijai uz Šveici 1905. gada revolūcijas laikā dzīvoja Rainis un Aspazija (1904-1905). Kāpās pie jūras atrodas tā sauktās Raiņa priedes.