Kārlis Kraukliņš
Kārlis Konstantīns Kraukliņš jeb Kārlis Krauklings (vācu: Karl Constantin Kraukling (Krauklihn), 1792-1873) bija latviešu cilmes[1] muzejnieks, bibliotekārs, žurnālists. Izdevis vairākas grāmatas, kurās ievietoja arī latviešu tautasdziesmas.[2]
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1792. gada 17. (28.) augustā Bauskas tirgotāja un birģermeistara Kaspara Valentīna Kraukliņa un viņa sievas Annas Šarlotes, dzim. Šrēderes, ģimenē. Pirmo izglītību guva mājās pie privātskolotāja un lasīja daudz grāmatu, kuras viņa tēvs bija ieguvis, iegādājoties trīs privātās bibliotēkās.[3] Mācījās Jelgavas ģimnāzijā (1809-1813), studēja medicīnu un filozofiju Tērbatas (1814) un Berlīnes universitātēs (1815-1818).
1815.-1822. gadam darbojies kā cenzors izdevumiem latviešu valodā Jelgavā[4]. Publicējies Latviešu avīzēs ar pseidonīmu Kurzemes dēls[5]. Pirms pārcelšanās uz Vāciju piedalījies Jelgavas ģimnāzijas bibliotēkas kolekcijas sakārtošanā, savukārt mantoto bibliotēku uzdāvinājis Kurzemes provinces muzejam. Dzīvodams Jelgavā, piedalījies J. F. Rekes un K. E Napjerska biobibliogrāfiskās vārdnīcas „Schriftsteller und Gelehrten Lexicon der Provinzen Livland, Esthland un Kurland’ (1827–1832) sastādīšanā.[6]
1819. gadā Berlīnē apprecējās ar Karolīnu Vilhelmīni Pfeiferi.
No 1820. gada dzīvoja Saksijas karaļvalsts galvaspilsētā Drēzdenē, bija žurnālists, Drēzdenes Rīta Avīzes (Dresdner Morgenzeitung (1827-1828)) un Drēzdenes
Vakara Avīzes (Dresdner Abendzeitung) izdevējs. 1823. gadā izdotajā Georga Manceļa spediķu grāmatā publicēta viņa zīmētā Johana Frīdriha Štefenhāgena ģīmetne. 1828. gadā viņš viesojās pie Gētes Dornburgā, kurš viņu raksturoja kā interesantu, prātīgu cilvēku ar labām literatūras zināšanām.
1833. gadā iecelts par Drēzdenes karaliskās publiskās bibliotēkas otro sekretāru, no 1834.-1839. gadam bijis pirmais sekretārs. Pēc tam kļuvis par Drēzdenes Karaliskā vēstures muzeja direktoru un bibliotekāru (1839-1868)[4]. Ietekmēja Drēzdenes kultūras dzīvi, uzturēja sakarus ar Ludvigu Tīku, Šadovu (Schadow) un citiem literātiem. [7] 1868. gadā pensionējās sliktās redzes dēļ.
Miris 1873. gada 12. aprīlī Drēzdenē, apglabāts Sv. Trīsvienības kapsētā (Trinitatisfriedhof).
Savākto krājumu ar ievērojamu personu pēcnāves maskām dzīves laikā atdāvinājis Drēzdenes Karaliskajam vēstures muzejam, savukārt pēc viņa nāves iespaidīgā, Drēzdenes periodā sakrātā bibliotēka tika izpārdota Leipcigā. 1884. gadā Ķelnē pārdots ap 4000 vienību lielais valdnieku, valstsvīru, karavadoņu, dzejnieku un citu slavenību autogrāfu krājums.[8]
Darbi
labot šo sadaļu- Karl Constantin Kraukling. Erinnerung an Karl Kaaz, nebst einem bisher ungedruckten Schreiben von Goethe an Kaaz. Dresden, 1847.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Jānis Stradiņš. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība (1815–1939) – zinātņu akadēmijas aizsākums Latvijā Arhivēts 2015. gada 23. septembrī, Wayback Machine vietnē. "...agrīnie latviešu cilmes inteliģenti D.H. Grindelis un K.K. Krauklings no Drēzdenes, ģeologs un arheologs K. Grēvinks (Krieviņš)..."
- ↑ Kārlis Kraukliņš Krauklings no bauskasbiblioteka.lv
- ↑ Kraukling (Krauklihn) Karl Constantin no Sächsische Biografie, hrsg. vom Institut für Sächsische Geschichte und Volkskunde
- ↑ 4,0 4,1 Māris Vecvagars. Antīkā filozofija Latvijā. [Latvija] : MSV, 2015. 36–37. lpp. ISBN 9789934823954.
- ↑ Frīde, Zigrīda, 1956-. Ienest sveci istabā : latviešu literatūras veidošanās aspekti 19. gadsimta pirmajā pusē. Rīga : Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2011. 129. lpp. ISBN 978-9934-8209-2-2. OCLC 773679791.
- ↑ «Datu bāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”». lgdb.lnb.lv. Skatīts: 2020-10-12.
- ↑ Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.
- ↑ Dainis Bruģis. «Pieminot baušķeniekus tēvu un dēlu Krauklingus», 01.09.2020. Arhivēts no oriģināla, laiks: 13.10.2020. Skatīts: 12.10.2020. Arhivēts 13.10.2020, Wayback Machine vietnē.