Dagdas katoļu baznīca
Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Krāslavas novada pilsētā Dagdā, Alejas ielā 2. Dievnams ir valsts arhitektūras piemineklis. Baznīcas vēsture saistīta ar jezuītu misiju Latgalē un Hilzenu dzimtu.
| Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Dagdas katoļu baznīca | |
  Dagdas katoļu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Krāslavas novads, Dagda |
| Koordinātas | 56°05′36″N 27°32′25″E / 56.09333°N 27.54028°EKoordinātas: 56°05′36″N 27°32′25″E / 56.09333°N 27.54028°E |
| Piederība konfesijai | Romas Katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1741 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Pāvils Odiņš |
| Mājaslapa | www.catholic.lv/dagda.lv |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | korintiešu baroks |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1741 |
| Specifikācija | |
| Garums | 38m |
| Platums | 28m |
| Būvmateriāli | akmens mūra |
Vēsture
labot šo sadaļuDagdas pirmā katoļu koka baznīca par Viļakas stārasta Ježija Konstantīna Hilzena līdzekļiem tika uzcelta 1705. gadā. Tā pastāvēja līdz 1741. gadam.
Pašreizējā mūra baznīca vecā dievnama vietā tika uzcelta 1741. gadā par grāfa Jāņa Augusta Hilzena līdzekļiem un konsekrēta Vissvētās Trīsvienības godam.[2] No 1742. līdz 1820. gadam baznīca bija jezuītu, kuru misija darbojās Dagdā, pārvaldījumā. Divdesmit trīs gadus šeit kalpoja Kaunatas jezuīts Mihaēls Rots (1721-1785), piecus gadus nokalpoja jezuīts Buivids. Vēlāk baznīcā kalpoja laicīgie priesteri. Dievnama pazemes velvēs apbedīti ievērojami Kaunatas un Dagdas jezuīti Mihaēls Rots un Kolumbiāns Pfeifers (1747-1798), kā arī grāfu Hilzenu dzimtas piederīgie — Jānis Augusts Hilzens, viņa dēls Maltas (Joanītu) ordeņa kavalieris Justiniāns, mazdēls Idzi. Baznīcas dārzā atrodas prāvesta J. Kalniša kaps.[3]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Pāvils Odiņš.[4] Dagdas draudze izveidojās jau ar pirmās baznīcas uzcelšanas laiku 1705. gadā. Draudzei ir astoņas kapsētas — Andiņu kapsēta, Pervelišku kapsēta, Krīveņu kapsēta, Dagdas jaunie kapi, Muranišku kapsēta, Janovcu kapsēta, Bolto kapsēta un Zeļlu kapsēta. Kapusvētki visās kapsētās notiek katru gadu, ap visām kapsētām ir drāšu pinuma žogs cementa stabos un dzelzs kalti vārti.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Staņislava diena, Svētā Antonija diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, Svētā Jēkaba diena, Jēzus transfigurācijas diena, Svētā Erceņģeļa Miķeļa diena.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuDagdas baznīca ir korintiešu baroka stila mūra trīs jomu celtne ar diviem torņiem, cinkotā skārda jumtu, cementa grīdu un mūra velves griestiem. Tā ir 38 metrus gara un 28 metrus plata.
Interjers
labot šo sadaļuBaznīcā ir trīs grezni mūra altāri ar pilastriem un karnīzēm, kas veidoti 18. gadsimta vidū baroka formās ar rokoko stila dekoru. Galvenajā altārī ir ievietotas Jaunavas Marijas Bezvainīgi ieņemtās un Vissvētās Trīsvienības gleznas. Dievnamā redzams arī ģipša figūrām veidots baptistērijs.[3] Aplūkojama ir arī 18. gadsimta baroka formās ar rokoko stila dekoru veidota kancele un 18. gadsimta skulpturāla grupa "Kristus kristīšana".[5]
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&show=1#sub473». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 4. janvārī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 126.lpp.
- ↑ 3,0 3,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 15. decembrī. Skatīts: 2012. gada 4. janvārī.
- ↑ «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 4. janvārī.
- ↑ www.vietas.lv