Atvērt galveno izvēlni

Georgs Frīdrihs Hendelis

Georgs Frīdrihs Hendelis (vācu: Georg Friedrich Händel, 1685. gada 23. februāris1759. gada 14. aprīlis) bija vācu baroka komponists, kurš lielu daļu no mūža pavadījis Londonā.

Georgs Frīdrihs Hendelis
Georg Friedrich Händel
G.F. Hendelis
G.F. Hendelis
Personīgā informācija
Dzimis 1685. gada 23. februārī
Halle, tagad Saksija-Anhalte, Vācijas Federatīvā Republika
Miris 1759. gada 14. aprīlī (74 gadi)
Londona, Anglija
Tautība vācietis
Vecāki Georgs un Dorotea Hendeļi

Biogrāfijas galvenās iezīmesLabot

Dzimis 1685. gada 23. februārī, Hallē. 17 gadu vecumā bija ērģelnieks Hallē. No 1703. līdz 1706. gadam bija Hamburgas operteātra vijolnieks un klavesīnists. No 1706. līdz 1710. gadam dzīvoja un mācījās Itālijā, šai laikā iezīmējās sacensība ar itāļu komponistu Domeniko Skarlati klavesīna spēlē.

No 1710. līdz 1716. gadam bija Hannoveres kūrfirsta galma kapelmeistars. 1717. gadā pārcēlās uz Londonu, kur pastāvīgi strādāja līdz mūža beigām. Lielā mērā uzskatāms par angļu komponistu. Daudz nodarbojies ar operu komponēšanu, bet izteikti traucējuši aristokrātijas novecojušie uzskati saistībā ar to sižetiem. Miris 1759. gada 14. aprīlī Londonā, apglabāts Vestminsteras abatijā.

Pazīstamākie darbiLabot

OperasLabot

Sarakstījis pavisam 44 operas.

OperetesLabot

OratorijasLabot

Skaņdarba piemērs:

Kopā ap 30 oratorijas:

Citi slavenākie skaņdarbiLabot

Oratoriju sacerēšanaLabot

Pamatojoties uz Bībeles rakstiem, viņš radījis episki varenas, dramatiski pret apspiedējiem vērstas tautas ciešanas. Oratoriju tematika atbilda augstajiem mērķiem, ko mūzikā izvirzīja Hendelis, līdz ar to nebija tādu satura izkropļojumu kā ''opera seria''. Apkopojis vesela laikmeta kora dziedāšanas tradīcijas. Tieši koru dziedājums piešķir darbiem monumentalitāti. P. Čaikovskis par to izteicies, ka līdz ar to piešķirts dominējošs spēka un varenības efekts.[1] Kora funkcija pieauga tajos darbos, kur galvenais spēks ir tautā ("Izraēlieši Ēģiptē" Šūmanis nosaucis par kora simfoniju). Kora intonācijas dažkārt papildina arī angļu folkloras motīvi.

Bēthovens par šīm oratorijām izteicies: Redziet, pie kā vajag mācīties, lai vienkāršiem līdzekļiem sasniegtu satriecošu efektu.[2]

Citi darbi, devums mūzikas vēsturēLabot

Sacerējis operas operetes, oratorijas, darbus klavesīnam, ērģelēm.

Pēdējos dzīves gadus pavadījis aklumā Anglijā. Uzzinot par viņa nāvi, to uztvēra kā nacionālu zaudējumu, bet komponistu nevar uzskatīt tikai par vienas kultūras sasniegumu kaldinātāju: viņš attīstījis vāciešu polifoniju, itāļu operu; angļu kora kultūras tradīcijas arī piedzīvoja augšupeju, pateicoties šim komponistam.

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. Vispārējā mūzikas vēsture 1. daļa, Rīga, 1984, 71. lpp.
  2. Vispārējā mūzikas vēsture 1. daļa, Rīga, 1984, 74. lpp.