Azerbaidžāņi

Azerbaidžāņi
*Azərbaycanlılar, Azərilər*
آذربایجانلیلار ,آذریلر
Visi iedzīvotāji
	21,5—30 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Irāna 12–20 miljoni ; Azerbaidžāna 8,2 miljoni ; Turcija 600–800 tūkstoši ; Krievija 603 tūkstoši ; Gruzija 233 tūkstoši ; Kazahstāna 115 tūkstoši ; Francija 70 tūkstoši ; Ukraina 45 tūkstoši ; Uzbekistāna 44 tūkstoši ; Turkmenistāna 33 tūkstoši ; ASV 24 tūkstoši ; Vācija 20–30 tūkstoši ; citur 70 tūkstoši;
Valodas
	azerbaidžāņu valoda, kā arī persiešu valoda un turku valoda
Reliģijas
	galvenokārt islāms, arī zoroastrisms, kristietība un bahāisms
Radnieciskas etniskas grupas
	turki, gagauzi, turkmēņi un citas tjurku tautas

Azerbaidžāņi (azerbaidžāņu: Azərbaycanlılar, آذربایجانلیلار) jeb azeri (Azərilər, آذریلر) ir tjurku tauta, kas galvenokārt apdzīvo Irānas ziemeļrietumus un Azerbaidžānu, kā arī nozīmīgas kopienas dzīvo Turcijā un Krievijā. Azerbaidžāņu dominējošā reliģija ir šiītu islāms, ir arī senās zoroastrisma reliģijas piekritēji. Viņi galvenokārt runā azerbaidžāņu valodā, bet izplatītas ir arī persiešu un turku valodas.

Krievijas Impērijā azerbaidžāņus dēvēja par tatāriem, Irānā — par azariem (آذری, Āẓarī), bet Irākā — par turkmēņiem.

Kultūra

Azerbaidžāņu kultūra ir veidojusies vairāku gadsimtu garumā vēsturisku, reliģisku un tradicionālu vērtību apvienojumā. Globalizācijas rezultātā arī azerbaidžāņu kultūrā ienāk pasaulē valdošie kultūras elementi, bet ir arī vērtības, kas raksturīgas tikai šai tautai.

Pēc reliģiskās pārliecības lielākā daļa azerbaidžāņu ir šiītu islāma piekritēji, tāpēc kultūrā ir sastopamas daudzas šīs reliģijas tradīcijas un paražas. Interesanti ir tas, ka azerbaidžāņu šiīti nekonfliktē ar sunnītu islāma piekritējiem. Gadsimtiem ilgas krievu kultūras ietekmē daudzi azerbaidžāņi ir pārņēmuši šīs pasaules elementus. Pēdējos gados arvien izteiktāka kļūst rietumu kultūras ietekme.

Azerbaidžāņi galvenokārt runā azerbaidžāņu valodā. Irānā dzīvojošie izmanto arī persiešu valodu, savukārt Turcijas azerbaidžāņi runā turku valodā. Daudzi azerbaidžāņi kā otro valodu prot krievu valodu. Mūsdienās it īpaši jaunatne prot arī angļu valodu.

Viena no uzkrītošākajām azerbaidžāņu kultūras sastāvdaļām ir tējas dzeršanas rituāls. Tas ir pat mazliet svēts. Košais dzēriens tiek ieliets bumbierveida traukā, kuru sauc par armudu. Pirms tējas iedzeršanas tējā tiek iemērkts cukura gabaliņš. Šī darbība ar cukura gabaliņu visticamāk radusies viduslaikos, kad valdnieki tā darīja, lai izvairītos no noindēšanas; iemērcot tējā cukura gabalu, tas reaģēja ar indīgo vielu, norādot, ka tēja ir saindēta.

Azerbaidžāņi Latvijā

Latvijā ir Latvijas Azerbaidžāņu biedrība ar nosaukumu "Azeri". Tā atrodas Rīgā, bet ir arī nodaļa Liepājā.

Azerbaidžāņu skaita izmaiņas Latvijā (1897—2012)

Deklarētā tautība	1897	1920	1925	1930	1935	1959	1970	1979	1989	2000	2011	2024
azerbaidžāņi	0	0	0	0	0	324	558	954	2 765	1 700	1 657	1581

Atsauces

↑ Swietochowski, Tadeusz; Collins, Brian C. Historical Dictionary of Azerbaijan. Scarecrow Press, 1999. 165. lpp. ISBN 978-0-8108-3550-4. Today, Iranian Azerbaijan has a solid majority of Azeris with an estimated population of at least 15 million (over twice the population of the Azerbaijani Republic)
↑ «Iran». Ethnologue. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 4. septembrī. Skatīts: 2018. gada 26. oktobrī. Ethnic population: 16,700,000 (2019)
↑ Rasmus Christian Elling. Minorities in Iran: Nationalism and Ethnicity after Khomeini. Springer, 2013. gada 18. februāris. 28. lpp. ISBN 978-1-137-04780-9. CIA and Library of Congress estimates range from 16 percent to 24 percent—that is, 12–18 million people if we employ the latest total figure for Iran’s population (77.8 million).
↑ Ali Gheissari. Contemporary Iran: Economy, Society, Politics. Oxford University Press, 2009. gada 2. aprīlis. 300. lpp. ISBN 978-0-19-988860-3. As of 2003, the ethnic classifications are estimated as: [...] Azeri (24 percent)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Azerbaidžāņi.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Swietochowski, Tadeusz; Collins, Brian C. Historical Dictionary of Azerbaijan. Scarecrow Press, 1999. 165. lpp. ISBN 978-0-8108-3550-4. Today, Iranian Azerbaijan has a solid majority of Azeris with an estimated population of at least 15 million (over twice the population of the Azerbaijani Republic)

[2] «Iran». Ethnologue. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 4. septembrī. Skatīts: 2018. gada 26. oktobrī. Ethnic population: 16,700,000 (2019)

[3] Rasmus Christian Elling. Minorities in Iran: Nationalism and Ethnicity after Khomeini. Springer, 2013. gada 18. februāris. 28. lpp. ISBN 978-1-137-04780-9. CIA and Library of Congress estimates range from 16 percent to 24 percent—that is, 12–18 million people if we employ the latest total figure for Iran’s population (77.8 million).

[4] Ali Gheissari. Contemporary Iran: Economy, Society, Politics. Oxford University Press, 2009. gada 2. aprīlis. 300. lpp. ISBN 978-0-19-988860-3. As of 2003, the ethnic classifications are estimated as: [...] Azeri (24 percent)

[1]

[2]

[3]

[4]

Visi iedzīvotāji

21,5—30 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Irāna 12–20 miljoni^[1]^[2]^[3]^[4] Azerbaidžāna 8,2 miljoni Turcija 600–800 tūkstoši Krievija 603 tūkstoši Gruzija 233 tūkstoši Kazahstāna 115 tūkstoši Francija 70 tūkstoši Ukraina 45 tūkstoši Uzbekistāna 44 tūkstoši Turkmenistāna 33 tūkstoši ASV 24 tūkstoši Vācija 20–30 tūkstoši citur 70 tūkstoši
Valodas
azerbaidžāņu valoda, kā arī persiešu valoda un turku valoda
Reliģijas
galvenokārt islāms, arī zoroastrisms, kristietība un bahāisms
Radnieciskas etniskas grupas
turki, gagauzi, turkmēņi un citas tjurku tautas